Daļējas mobilizācijas izsludināšana Krievijā nesusi sev līdzi pavisam negaidītu blakusparādību – maza, maza mūsu austrumu kaimiņvalsts iedzīvotāju daļiņa beidzot izgājusi protestos, kas skaita ziņā droši vien pārsniedz jebkuru pēdējā pusgada protestu pret karu Ukrainā. Jauki.
Kamēr svaru kausos bija visu vecumu un dzimumu ukraiņu dzīvības pret kaut kādu lowlife naudu nopelnīt un elektroniku sazagties alkstošu Krievijas nomaļu iedzīvotāju dzīvībām, problēmu nebija. Nedz sankcijas, nedz kaut kas cits nestrādāja. Pēc tam, kad sāka pazust iespējas ceļot pa Eiropu, jau sāka parādīties šādas tādas negācijas un pretenzijiņas, tomēr – pret visu notiekošo protestēt tā īsti rokas necēlās, jo bija bailes no iespējamā cietumsoda.
Bet tagad, kad sākusies daļēja mobilizācija un “militārās operācijas” vārdā par lielgabalu gaļu var nākties pārvērsties pašiem vai par tādu padarīt savus vīrus un bērnus, – tagad sākas protesti. Jā, kamēr Bučas slepkavību un zvērību bildes bija kaut kāds tāls un nesvarīgs notikums, viss bija kārtībā, bet, kad pašus sūtīs uz fronti, pēkšņi izrādās, ka tomēr nav īsti labi. Ciniskie mēsli.