Taču šī ažiotāža nesākās tikai tagad – tās sākums meklējams jau februārī, uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad Krievijas iedzīvotāju plūsma devās uz visiem iespējamajiem virzieniem, jo īpaši uz valstīm, kurās ir bezvīzu režīms. Daudzi pārvietojās ar lidmašīnām, taču tūkstošiem bēgļu izvēlējās sauszemes ceļus, un viens no populārākajiem maršrutiem bija ceļš uz Gruziju caur robežpunktu Verhnij Lars. Jau toreiz cilvēki pavadīja sastrēgumu rindās vairākas stundas, taču šobrīd [26.septembrī - red.] viens no “Rus.Postimees” intervētajiem rindā gaida jau kopš 23. septembra pusdienlaika un joprojām atrodas aptuveni kilometru no robežas.
Robežas šķērsošana jau pirms mobilizācijas bija liels izaicinājums, bet tagad situācija robežpunktā tuvojas humānās krīzes robežai. Satrauktie cilvēki, baidoties no mobilizācijas vai represijām par protestiem (putinistu, pretēji baumām un minējumiem, ir daudz mazāk), ir noraizējušies, ka jebkurā brīdī kāda iemesla dēļ robeža no Krievijas vai Gruzijas puses var tikt slēgta visiem vai atsevišķiem pilsoņiem. Šo paniku veicina baumas un nepārbaudīti plašsaziņas līdzekļu ziņojumi. Lai gan tas notiek ļoti reti, dažiem cilvēkiem neļauj šķērsot robežu sīku formālu iemeslu dēļ, taču, kā "Rus.Postimees" pastāstīja robežu šķērsojušie Krievijas iedzīvotāji, militārais pienākums pagaidām netiek minēts kā iemesls, neraugoties uz "tematiskajām" sarunām, kuras šobrīd izlases kārtībā vada Krievijas robežsargi.
Protams, šo saspringto atmosfēru izmanto viltnieki, krāpnieki uniformās un afēristi – cenas par "palīdzību", lai ātrāk tiktu uz priekšu sastrēgumu rindā, sniedzas līdz pat simts tūkstošiem un vairāk rubļu.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
