Kad laiks iegriežas uz rudens pusi, rīti tinas miglā un rotājas rasā, skaņas ir dzidras. Tālumā rej suns un debesīs sakliedzas gājputni. Tas ir laiks, kad Latvijas mežos un purvos ienākas brūklenes un dzērvenes. Ogas ar raksturu. Retais šīs ogas metīs mutē un ar baudu ēdīs svaigas, tās ir ņipri skābas un stipras, ar mazu rūgtuma piedevu. Bet latviešu un arī citu ziemeļu tautu virtuvē šīs ogas ieņem svarīgu lomu, iespējams, tās ir čempiones to daudzveidīgā pielietojuma dēļ.
Fragments no topošās sajūtu pavārgrāmatas “Četri gadalaiki latviešu virtuvē”. Raksti turpinājumos sadarbībā ar garsigalatvija.lv.