Krievijas šantāžai beidzas resursi jeb kā Rietumi beidzot piecēlušies kājās (3)

Māris Kūrēns
, TVNET Financenet | KLIK Bizness žurnālists
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AP/Scanpix

Lai gūtu ko sev vēlamu, cilvēki nereti izmanto šantāžu, cenšoties iebaidīt otru. Tā rīkojas arī valstis, kas savā ārpolitikā ar citu valstu iebiedēšanu cenšas panākt sev izdevīgu rezultātu. Spilgts piemērs tam ir Krievija, kas jau gadiem ilgi šantažējusi Eiropu. Taču tagad, kad viena šantāžas kārts ir izsista Krievijai no rokām, tā izvelk nākamo.

Kremlis gan centās turpināt gāzes šantāžu ar Eiropu. 27. septembrī “Gazprom” paziņoja, ka Krievija varētu noteikt sankcijas pret Ukrainas “Naftogaz”. Tādējādi, Krievijas gāzes gigants nevarētu piegādāt Eiropai gāzi tranzītā caur Ukrainu. Acīmredzot nākamais solis būtu bijis sākt aicinājumus Eiropai atcelt sankcijas, lai varētu atjaunot gāzes piegādes pa “Nord Stream” gāzes vadu.

Tomēr tagad šī gāzes šantāžas kārts Krievijai ir izsista no rokām. Naktī uz 26. septembri tika ziņots par strauju spiediena kritumu abos “Nord Stream” gāzesvados. Zviedrijas seismologi ar pārliecību ziņoja – pie vainas ir sprādzieni. Arī Eiropas varasiestādes runā par apzinātu diversiju. Vai šeit Krievija ir pie vainas vai nav, pagaidām grūti spriest.

Ir skaidrs, ka bojātos gāzesvadus, it īpaši, ja bijuši sprādzieni, salabot diez vai izdosies. Rietumvalstis tam vairs nepiekritīs ne par kādu naudu, bet Krievijai sankciju dēļ nav tādu tehnoloģiju, lai gāzesvadu savestu kārtībā. Ārvalstu medijos izskan daudzas notikušā versijas; pirmā un galvenā – Krievija pati īstenojusi šos sprādzienus, lai apsūdzētu tajos savus ienaidniekus, bet otrā versija ir vairāk Kremļa propagandas cienītājiem – “vainīgi ir proukrainiskie spēki”.

Lai vai kā, bet abas šīs versijas ir pretrunā ar Kremļa šantāžas iecerēm, jo realitātē “Nord Stream” gāzesvadu iznīcība Krievijai atņem spēcīgu ietekmes instrumentu.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu