Vai Eiropas Centrālā banka ir vainojama augstajā inflācijā? (1)

CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: EPA/Scanpix

Līdz ar eiro kursa kritumu eirozonā strauji pieaugusi inflācija. Gada inflācijas līmenis eirozonā 2022. gada augustā sasniedza 9,1 %, un Baltijas valstīs inflācijas rādītāji pārsnieguši 20 %. 2021. gada maijā eiro būtu maksājis vairāk nekā 1,20 dolārus, bet 27. septembrī eiro varēja iegādāties tikai par 0,96 dolāriem. Vai vainīga ir Eiropas Centrālā banka?

Uzticības zudums eiro apdraud monetārās savienības stabilitāti, jo tas var izraisīt inflācijas spirāli un kapitāla aizplūšanu. Apvienotā Karaliste pašlaik cīnās ar šo dinamiku, un eirozona varētu būt nākamā.

Īpaši satraucoši ir nesenie ziņojumi par inflāciju no eirozonas lielākās dalībvalsts Vācijas. Augustā ražotāju cenas, kas atspoguļo rūpnieciskās ražošanas sākotnējos posmos notiekošo, bija par 46 % augstākas nekā tajā pašā mēnesī pērn. Ņemot vērā ilgtermiņa korelāciju starp ražotāju un patēriņa cenu pieauguma tempu, paredzams, ka novembrī patēriņa cena varētu pieaugt par 14 %. Cenu stabilitāte, kurai saskaņā ar Māstrihtas līgumu ir jābūt ECB bezkompromisa mērķim, vairs nav jūtama.

ECB noliedz, ka tā būtu atbildīga par pašreizējām inflācijas problēmām eirozonā; galu galā banka nevarēja kontrolēt pandēmiju vai Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu iebrukt Ukrainā. Taču norādīšana uz šiem ārējiem faktoriem nav nekas vairāk kā novirzīšanas taktika. Patiesībā ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ECB ir būtiski veicinājusi pašreizējo inflāciju – iespējams, pat vairāk nekā citas centrālās bankas savās ekonomikās.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu