Kopš Padomju Savienības sabrukuma neesmu dzirdējusi neko tik orvelisku kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu, kurā viņš paziņoja, ka četri Ukrainas apgabali tagad ir iekļauti Krievijas sastāvā. Tāpat kā savulaik komunismam bija jāglābj cilvēce no imperiālistiskas ekspluatācijas, Krievija šobrīd acīmredzot aizstāv valsts tiesības netikt pakļautai “jaunajam koloniālismam”, kas Krieviju pārvērstu par Rietumu vasaļiem. Putina vadītajā Krievijā karš ir miers, verdzība ir brīvība un nelikumīga suverēnas valsts teritorijas aneksija ir cīņa pret koloniālismu.
Putins uzskata, ka viņš novērš vēsturisku netaisnību, jo anektētie apgabali – Donecka, Luhanska, Hersona un Zaporižja – savulaik bija daļa no Jaunkrievijas, ko Krievijas impērijai pievienoja Katrīna Lielā. Pārējās pasaules vārdā viņš arī iestājas pret Rietumiem – jo īpaši pret ASV, kas kopš Aukstā kara laikiem Krievijai ir atņēmusi resursus un diktējusi tās rīcību.