“Tas nav blefs” un “atbildes mēri būs atbilstoši” ir frāzes, kuras no Krievijas noziedzīgā režīma līdera Vladimira Putina pēdējā laikā dzirdamas visai bieži. Pēc pēdējo nedēļu ievērojamajiem Ukrainas armijas panākumiem frontes līnijās un līdz ar to okupantu spēku vērienīgajiem zaudējumiem Putins, šķiet, ķeras pie pēdējiem salmiņiem – safabricēti referendumi un pastāvīgi kodoldraudi. Lai gan agresīvi izteikumi par masu iznīcināšanas ieroču lietošanu nav nekas jauns, arvien vairāk ekspertu un analītiķu vidū pieaug bažas, ka kādā brīdī Putins tomēr lems par labu taktisko kodolieroču lietošanai. Kāds varētu būt viņa mērķis un vai esam šim scenārijam gatavi?

Šķiet, ekspertu vidū ir vienprātība, ka Krievija neizmantos stratēģiskos kodolieročus, jo, ņemot vērā Ukrainas ģeogrāfisko atrašanās vietu, tam nebūtu nekāda loģiska pamatojuma un, visticamāk, Krievijai arī nāktos sadzīvot ar sekām, piemēram, radioaktīvajiem izmešiem. Ukraina jau ir pieredzējusi pasaules vēsturē lielāko kodolkatastrofu, kad uzsprāga reaktors Černobiļas atomelektrostacijā. Tā ka radioaktīvo daļiņu mākoņi sasniedza arī Krieviju, stratēģisko kodolieroču lietošana nešķiet pārlieku ticama.

Ticamāks scenārijs ir, ka Krievija varētu lietot taktiskos kodolieročus, kuru sprādzieni ir lokālāki. Viena no iespējamajām stratēģijām, kas izskanējusi, ka Krievija varētu nomest atombumbu demonstrācijas nolūkos. Proti, vairums Rietumu līderu Putina kodoldraudus, šķiet, neuztver nopietni, tāpēc Krievija varētu izlemt demonstratīvi nomest kodolraķeti vietā, kur tas neradītu draudus cilvēku drošībai, – uz neapdzīvotās Čūsku salas vai kaut kur Melnajā jūrā. Tādējādi parādot, ka spēki ir gatavībā.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X