JĀNIS VINGRIS NO UKRAINAS ⟩ Orihiva. Dzīve blakus nāvei

Jānis Vingris
, TVNET | KLIK žurnālists, režisors
Orihiva. Dzīve blakus nāvei
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments
Karš Ukrainā
Karš Ukrainā Foto: Jānis Vingris

15 tūkstošu cilvēku lielās Orihivas iedzīvotāji neticēja, ka karš varētu sasniegt viņu pilsētu. Bet kaujas par pilsētu sākās jau pašās pirmajās dienās. Visus šos nepilnos deviņus mēnešus kopš marta sākuma pilsēta atrodas nepārtrauktā artilērijas apšaudē. Lielākā daļa pilsētas un apkārtējo ciemu iedzīvotāju ir devušies bēgļu gaitās, pārējiem dzīve turpinās šeit, blakus nāvei un postam. Pilsētas mēra vietniece Svitlana Mandriča varēja doties bēgļu gaitās, bet nolēma palikt. Lai palīdzētu gan pilsētniekiem, gan karavīriem, kas neatdod Orihivu krieviem. Ukraiņu karavīri Svitlanu ir iesaukuši par Eņģeli.

Bija kara pašas pirmās dienas, kad laukā pie viņu pozīcijām piebrauca tabļetka jeb Uaz, no kura izlēca kāda sieviete un sauca: “Puiši, skriešus! Es jums atvedu boršču.” Karavīri bija puspliki, bez ekipējuma, pat trauku, no kā ēst viņiem nebija. Tikai lāpstas ierakumu rakšanai. Tas bija sākums karavīru un Svitlanas draudzībai vairāku mēnešu garumā. Svitlana karavīriem sagādāja plītiņas, krāsniņas, malku, degvielu un citu palīdzību. Eņģelis.

Pastāstiet, lūdzu, par sevi un jūsu pilsētu.

Es esmu Orihivas pilsētas mēra vietniece. Mūsu kopiena ir mazs, kompakts lauksaimnieku apgabals, kas sastāv no septiņām apdzīvotām vietām. Seši mazi ciemati un Orihivas pilsēta. Neviens nedomāja, ka pie mums būs karš, bet jau pirmajās dienās tikām ierauti karā. Marta sākumā daļa mūsu apgabala ciematu nokļuva okupācijā un ir palikuši tur jau astoņus mēnešus. Nesterjankas ciemats ir pilns ar ierakumiem. Tur atrodas Krievijas karaspēks, cilvēki dzīvo bez elektrības, gāzes un ūdens. Krievi nelaida no turienes ārā cilvēkus, draudēja viņiem. Tikai pirms divām nedēļām sāka dot atļaujas izbraukšanai. Ciema iedzīvotāji stāstīja: nevis izbraucām, bet bēgām no tām šausmām.

Kur tagad atrodas tie aizbēgušie?

Pārsvarā Zaporižjā, bet arī Rietumukrainā. Visos ciemos kopā dzīvoja ap 1500 cilvēku, tagad palikuši 200, pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki.

Mums izdevās izvest Nesterjankas pagasta vecāko, jo viņai sāka draudēt ar nošaušanu.

Tur ir grūti ar pārtiku, ūdens grūti pieejams. Nav gaismas un gāzes. Nav medikamentu. Ar volontieru starpniecību mēs cenšamies nogādāt tur pārtiku un medikamentus.

Tēmas
Uz augšu