Jāteic, ka mani jau labu laiku mulsina Nacionālās apvienības (NA) žonglēšana ar savām vērtībām. Atceros laikus, kad pamanāmi partijas priekšstāvji pagānmetāla grupas Skyforger koncertos stāvēja pirmajās rindās, bet uz ziemas saulgriežiem karināja eglēs piparkūku ugunskrustiņus. Lūdzu nejaukt ar kāškrustiņiem, kuri ir pilnīgi cita lieta un izskatās nenormāli krasi atšķirīgi.
Vārdu sakot – bija radies iespaids, ka viņi ir tādi caurcaurēm kārtīgi latvieši, jo īstens latvietis tomēr ir pagāns, nevis kristietis. Piedevām – NA logotipā joprojām atrodas divas latviešu pagānu zīmes – jumis, kas ir auglības un svētības nesējs, kā arī ugunszīme, kas dod enerģiju un labvēlīgi ietekmē dzīves ritējumu.
Bet tad kādā jaukā dienā izrādījās, ka nekā nebija – nacionāļi tomēr ir riktīgi kristieši. Tik ļoti kristieši, ka pamanījās pat Satversmei pievienot preambulu, kurā definēts, ka Eiropas kultūrtelpā Latvijas identitāti kopš senlaikiem veido ne tikai tradīcijas un valoda, bet arī tieši kristīgās vērtības. Kā teikts NA mājaslapā: “Satversmē beidzot definēta Latvijas valsts pastāvēšanas jēga.” Citādi mēs līdz tam reāli nesapratām, kāda vispār jēga pastāvēt.