Kāpēc "Zemnieku saeima" negrib Gerhardu
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Foto: Publicitātes foto
Laura Ozoliņa
, TVNET Financenet | KLIK Bizness žurnāliste
Kāpēc "Zemnieku saeima" negrib Gerhardu
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Saeimas vēlēšanas ir pagājušas, un nu jau nepilnu mēnesi notiek valdības veidošanas sarunas. Šobrīd ir skaidrs, kuras partijas būs koalīcijā, bet vēl līdz galam neatbildēts ir jautājums par to, kam tiks uzticēta ministriju vadība. Uz dažiem ministru posteņiem neviens neraujas, jo tā varētu būt politiska pašnāvība, bet citas ministrijas ir visai iekārotas. Ir arī tādas, kuru vadībā vismaz daļa nozares pārstāvju nevēlas redzēt līdzšinējos ministrus, lai gan tie, iespējams, labprāt šo amatu saglabātu. Un šoreiz aplūkosim tieši tādu, vienu no tā dēvētā saimnieciskā bloka ministrijām – Zemkopības ministriju (ZM).

Neilgi pēc vēlēšanām lauksaimniekus pārstāvošā biedrība "Zemnieku saeima" (ZSA) izsūtīja atklāto vēstuli, tostarp Valsts prezidentam Egilam Levitam, aicinot nepieļaut līdzšinējā ministra Kaspara Gerharda atkārtotu iecelšanu zemkopības ministra amatā, jo tā vadībā "lauksaimniecības nozare četru gadu laikā ir iestumta dziļā stagnācijā". Savukārt drīz pēc tam citas lauksaimnieku organizācijas ja ne gluži aizstāvēja ministru, tad vismaz kategoriski neiestājās pret nepieciešamību viņu nomainīt. Tiešsaistes žurnāls KLIK tikās ar "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāju Juri Lazdiņu, lai pārrunātu, kāpēc šādas viedokļu atšķirības un ko biedrības ieskatā ministrija pēdējos četros gados ir salaidusi grīstē.

Lazdiņš norāda, ka nevar ministrijai pārmest, ka tā vispār neko nedarītu, komunikācija tiek veidota, taču problēma, ka tas viss ir bez rezultātiem. "Esam jau vairākkārt uzsvēruši šo problēmu, ka diskusijas ir, procesi ir, bet rezultātu nav vai tie ir vāji. Respektīvi, notiek tāda parunāšanās bez konkrēta mērķa."

Lazdiņš atzīst, tā kā caurspīdīgs un efektīvs darbs pie esošā ministra ir teju neiespējams, lauksaimnieki ļoti gaidījuši vēlēšanas. "Sapratām, ka aizejošā valdība bija trausla, un pieprasīt ministra nomaiņu būtu nevajadzīga tās šūpošana. Pēc vēlēšanām, izdzirdot, ka esošajam ministram tiek vākts lauksaimnieku atbalsts, sapratām, ka ir jāreaģē. Skaidri redzējām, ka teju neviens no mums zināmajiem lauksaimniekiem Gerhardu atkārtoti redzēt nevēlas, taču kā mēs par to varam pārliecināties kvantitatīvi? Nevaram," stāsta Lazdiņš. 

Tā kā Gerhards nav piedalījies vēlēšanās, sabiedrībai nav bijusi iespēja viņu novērtēt. "Šis būtībā ir pat svarīgākais jautājums. Ir jāpārtrauc pieeja, kur sabiedrība ievēl deputātus, bet tālāk ministrijās jau tiek saliktas personas pēc partijas valdes "vēlmēm un vajadzībām"," uzsver biedrības vadītājs.

Viņš arī uzsver, ka viena lieta ir reformu trūkums nozarē, bet otra – situācijas pasliktināšana lauksaimniekiem. Viens piemērs tam ir nepienācīga Latvijas lauksaimnieku interešu pārstāvēšana Eiropā, kā rezultātā liela daļa lauksaimnieku vairs nevarēs izpildīt pat pamatprasības, kas vajadzīgas, lai maksājumus saņemtu. Un šādu piemēru ir vēl daudz, par kuriem arī parunājām sīkāk.

Tēmas
Uz augšu