1897. gadā amerikāņu laikrakstu magnāts Viljams Randolfs Hērsts norīkoja ilustratoru Frederiku Remingtonu atspoguļot Kubas neatkarības karu. Kad Remingtons viņam paziņoja, ka "kara nebūs", Hērsts esot atbildējis ar telegrammu, kurā teikts: "Jūs sagādājiet bildes, un es sagādāšu karu."
Tas ir vecs stāsts ar visiem zināmu morāli – bagātība dod varu, un vara rada vēlmi pēc vēl lielākas varas. No tā izriet pazīstams secinājums – tas, kurš kontrolē plašsaziņas līdzekļus, kontrolē arī to, kā tiek veidota un pasniegta realitāte.
Kopš Hērsta laikiem plašsaziņas līdzekļi ir mainījušies, taču plutokrātu uzvedībā izmaiņu nav. Īlons Masks, kurš visai efektīvi izmanto mikroblogošanas platformu "Twitter", lai popularizētu savus uzņēmumus, apzinās, ka šai platformai ir ievērojama ietekme uz mūsdienu sabiedrisko dzīvi. Tagad, kad viņš ir iegādājies šo uzņēmumu par 44 miljardiem ASV dolāru, ir svarīgi izvērtēt, kāpēc viņš to vēlējās un ko viņš, visticamāk, ar to darīs.