Īlona Maska slēptais karš pret vārda brīvību

Īlona Maska slēptais karš pret vārda brīvību
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 1
Īlona Maska profils "Twitter" platformā.
Īlona Maska profils "Twitter" platformā. Foto: Nikolas Kokovlis/NurPhoto/IMAGO

Īlona Maska "runas brīvības absolūtisma" aizstāvība jau pamatā ir neīsta. Tagad, kad miljardieris-kultūras karotājs ir pabeidzis "Twitter" iegādi, platformu pārpludinās toksiska dezinformācija, tostarp "dziļviltošana" jeb "deep fake", neprātīga propaganda, aicinājumi uz vardarbību, doksings (personas datu vākšana nolūkā tos publicēt vai citādi izmantot, lai kaitētu kādam) un cita veida neliberālas pret vārda brīvību vērstas darbības.

1897. gadā amerikāņu laikrakstu magnāts Viljams Randolfs Hērsts norīkoja ilustratoru Frederiku Remingtonu atspoguļot Kubas neatkarības karu. Kad Remingtons viņam paziņoja, ka "kara nebūs", Hērsts esot atbildējis ar telegrammu, kurā teikts: "Jūs sagādājiet bildes, un es sagādāšu karu."

Tas ir vecs stāsts ar visiem zināmu morāli – bagātība dod varu, un vara rada vēlmi pēc vēl lielākas varas. No tā izriet pazīstams secinājums – tas, kurš kontrolē plašsaziņas līdzekļus, kontrolē arī to, kā tiek veidota un pasniegta realitāte.

Kopš Hērsta laikiem plašsaziņas līdzekļi ir mainījušies, taču plutokrātu uzvedībā izmaiņu nav. Īlons Masks, kurš visai efektīvi izmanto mikroblogošanas platformu "Twitter", lai popularizētu savus uzņēmumus, apzinās, ka šai platformai ir ievērojama ietekme uz mūsdienu sabiedrisko dzīvi. Tagad, kad viņš ir iegādājies šo uzņēmumu par 44 miljardiem ASV dolāru, ir svarīgi izvērtēt, kāpēc viņš to vēlējās un ko viņš, visticamāk, ar to darīs.

Tēmas
Uz augšu