Kas Artusam Kaimiņam padodas labāk – politika vai teātris?

, kultūras publiciste
CopyDraugiem X Whatsapp
Foto: Foto: no izrādes "Operācija Mindfuck" , Jānis Deinats

Būtiska Jaunā Rīgas teātra (JRT) daiļrades daļa ir bijusi Latvijas sabiedrības fenomenu, īpatnību un varoņu pētīšana. Režisora Alvja Hermaņa jaunākā izrāde – “Operācija “Mindfuck” – pievēršas nu jau Rietumu globalizācijas skartajai sabiedrībai, kuras izaicinājumi šeit ne ar ko daudz vairs neatšķiras no tā, ar ko saskaras cilvēki Lietuvā, Vācijā vai Francijā. Lugu ir veidojis dramaturgu duets Jaele Ronena un Dimitrijs Šaads, kuri ir autori arī vēl vienai šīs JRT sezonas izrādei – “(R)evolūcija”.

Artuss Kaimiņš, protams, ir šīs izrādes lielākais trumpis – viņš ir atgriezies teātrī, lai ironizētu pats par sevi un savu politisko karjeru.

Izrādes pirmais cēliens ir pārsātināts ar jau iepriekš dzirdētām un arī jaunām konspirācijas teorijām – Zeme ir plakana, Maikls Džeksons ir dzīvs, un illuminati ir reptiļi, kas valda pār pasauli.

Tiesa, grūti arī iztēloties, ka troļļu fabriku, kas ražo šīs ziņas, vada apgarota dieviete sarkanā kleitā (Sandra Kalniņa), tā ka varbūt varoņu tipāžiem nav nekādas tiešas saistības ar viņu reālās dzīves prototipiem.

Izņēmums ir Artusa Kaimiņa spēlētais Polittehnologs, kurš gan izskatās tieši tā, kā polittehnologam arī būtu jāizskatās.

Artuss Kaimiņš, protams, ir šīs izrādes lielākais trumpis – viņš ir atgriezies teātrī, lai ironizētu pats par sevi un savu politisko karjeru. Uz skatuves viņš ir tas, kurš meklē savu marioneti – Kinderu (Dāvids Pētersons) – , lai izveidotu viņu par kādu, kuru sabiedrība grib un ir gatava mīlēt.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu