Katra savienības dalībvalsts ar enerģijas cenu kāpumu centusies cīnīties dažādiem paņēmieniem, taču paredzams, ka Eiropas Komisija varētu nākt klajā ar kopīgiem soļiem no bloka, lai palīdzētu gan valstīm, gan to iedzīvotājiem pārziemot. Daudzviet ideja par cenu griestu noteikšanu energoresursiem guvusi ievērojamu atbalstu, taču idejas kritiķi norāda, ka solis var atstāt postošas sekas uz kopējo tirgu. Vai tā var izrādīties atbilde, lai palīdzētu izmisušajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem Eiropā tikt cauri šai ziemai?

21.oktobrī Eiropas Savienība ziņoja, ka ir vienojusies tuvāko nedēļu laikā nonākt pie konkrētiem mehānismiem, kā pasargāt patērētājus. Pagaidām skaidrības, kādi šie soļi varētu būt, nav, jo nav arī vienotības starp bloka dalībvalstīm. Teju puse vēlas noteikt cenu griestus. Tikmēr tādas valsts kā Vācija iebilst pret to, norādot, ka šāds mehānisms varētu iedragāt Eiropas kopējo konkurētspēju pasaules tirgū. Cenu griestu noteikšana varētu nepatīkami atspēlēties, jo tirgotājiem ES pieņemtie nosacījumi varētu nešķist izdevīgi un tas varētu lemt savu biznesu izplest citos pasaules reģionos, piemēram, Āzijā.

Šobrīd gan situācija neizskatās tik drūma, kā vēl vasarā prognozēja vairāki eksperti. Neraksturīgi siltais laiks ir ievērojami atvieglojies energoresursu taupības pasākumus un devis cerētos rezultātus – patēriņu blokā ir izdevies samazināt par 15%, salīdzinot ar piecu gadu vidējo patēriņu. Vienlaikus joprojām pieprasījums saglabājas salīdzinoši augsts. Lielbritānijā bāzētais Enerģijas un gāzes tirgus analīzes centrs “Timeria Energy” prognozē, ka 2022.gadā pieprasījumu izdosies samazināt līdz 9%, kas ir par 6% mazāk, nekā pašas ES valstis vienojās šā gada vasarā.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X