Apvienot Latvijas dārzniekus? Tas nemaz nebija viegls darbs

Inga Utena-Logina
, speciāli Klik
CopyDraugiem X Whatsapp
Foto: Shutterstock/TVNET kolāža

Ļoti ilgi latviešu dārznieku skaits bija neliels, lai cik dīvaini tas arī šķistu – ar mūsu augsto dārza kultūru. Vienkārši – bija iegājies, ka latvieši muižu dārzos tika ņemti kā tehniskie darbinieki, izpildītāji vienkāršiem darbiem, kurus norādīja ataicinātie gudrie citzemju dārznieki. Lai gan - daži muižnieki, aprēķinot izdevumus, jau kopš 18. gadsimta sūtīja latviešu zemnieku puišus samācīties gudrības citzemēs. Tomēr maz.

Fricis Lasmanis, Nītaures muižas dārznieka dēls, piedzimis 1862. gadā, jau kopš 16 gadiem strādāja kā tēva māceklis, tad devās uz Rīgu, kur strādāja Šoha dārzniecībā.

Viņš bija pārņemts ar ideju sapulcēt latviešus dārznieku biedrībā, rīkot kursus, informēt par jaunākajām atziņām ārvalstīs, vienvārdsakot – izglītot. Ko audzēt, kā audzēt un kā vispār dārzus plānot. Audzēt līmeni.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu