Zviedriete, kura kļuva par pareizticīgo svēto un ukraiņu brīvības simbolu
Foto: Shutterstock
Sandra Veinberga
, Komunikācijas zinātnes eksperte, profesore
Zviedriete, kura kļuva par pareizticīgo svēto un ukraiņu brīvības simbolu
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Vikingu princese Ingejerda (Ingegerda) Olafa (Ulova) meita pašlaik, Ukrainas kara laikā, kļuvusi par brīvības simbolu abām karotāju pusēm. Gan krievi, gan ukraiņi viņu uzskata par svēto, taču, kā patiesībā bija, par to viedokļi dalās. Vieniem viņa ir karaliene Irīna, otriem svētā Anna no Novgorodas. Tolaik nebija interneta, Vakara Ziņu vai YouTube, tāpēc ziņas par šo personu mums saglabājušas sāgas un nostāsti. Ap 1019.gadu viņa laulājusies ar Novgorodas kņazu Jaroslavu gudro un pieņēmusi pareizticīgo vārdu Irīna (Inna), kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē – „miers“. Kā kāzu dāvanu jaunā sieva esot saņēmusi Ladogas pilsētu, kas no tā laika esot saukta par Ingriju. Mūža beigās iestājusies klosterī kā Anna.

Kā īsti bija? Kā Ingejerda Olafa meita varēja kļūt par „strīdus ābolu“ un tik svarīgu personību daudziem šodien? Tas saistīts ar ukraiņu un krievu ideoloģiskajām „kaujām“ par valsts izcelšanos. Nestora hronika apgalvo, ka Kijivu un Novgorodu dibinājuši varjagi vai vikingi 1100. gada sākumā. Tātad Ruriks un viņa vīri, kuri (kā teikā stāstīts) devušies uz Baltijas jūras otru pusi, lai tur valdītu pār tautām, kas viņus ļoti gaida. Pēc tam viņa dzimta tur valdījusi vairākās paaudzēs, un šī iemesla dēļ radies vārds „ruser“, kas viduslaikos nozīmēja Kijivas iedzīvotājus. Zviedru valodnieki izvirza tēzi, ka šis nosaukums cēlies no apzīmējuma Stokholmas vikingiem jeb varjagiem no Rūslāgenas (Roslagen) – „roddare“ (atkritēji, aizbraucēji, airētāji) un izskaidro, kāpēc somu valodā šis vārds tiek izmantots Zviedrijas apzīmēšanai arī šodien (Ruotsi).

Tēmas
Uz augšu