Kā neperspektīvie un uzmanības nevērtie junioru volejbolisti 90. gados aizkapājās līdz Bahreinai
Latvijas junioru volejbola izlase 1997. gadā Bahreinā Foto: No Gata Oltes personīgā arhīva
Gatis Kreceris
, TVNET | KLIK Sports žurnālists
Kā neperspektīvie un uzmanības nevērtie junioru volejbolisti 90. gados aizkapājās līdz Bahreinai
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Neperspektīva un uzmanības nevērta izlase, kuru pat nav vērts pieteikt pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīram. Tā deviņdesmitajos gados par U-20 vīriešu volejbola valstsvienību uzskatīja tā laika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) vadība. Bet šī komanda uzrādīja vienu no izcilākajiem sasniegumiem pašmāju volejbolā. Kāds bija komandas ceļš uz pasaules čempionāta finālturnīru Bahreinā 1997. gadā?

Ceļš uz Bahreinu tika bruģēts "Daugavas" sporta namā K. Barona ielā Rīgā. Kvalifikācijas turnīrā Latvijas komanda nebūt netika pieskaitīta favorītēm, bet dzīvē (laukumā) viss izvērsās citādi.

Turnīra ievadā, savu līdzjutēju atbalstīti, latvieši pārliecinoši pieveica (3-0) Portugāles vienaudžus, nākamajā mačā negaidīti pārsteidza sīksto Somiju (uzvara trīs setos), un vēl pēc tam Latvijas puišu spēkam pretī neko nespēja likt arī varenā Vācija... Pienāca kārta tikties ar jaudīgo Itāliju, bet šai spēlei nebija izšķirīgas nozīmes, jo kļuva zināms, ka tieši Latvija un Itālija dosies uz pasaules čempionātu Bahreinā, kur piedalījās pasaules 16 spēcīgākās junioru izlases.

Kādu epizodi pirms svarīgās spēles ar Somiju atcerējās viens no junioru izlases spēlētājiem Gatis Olte. "Kvalifikācijas turnīrā izredzes mums bija pielīdzināmas teju nullei. Otrā spēle mums bija pret spēcīgo Somiju. Izrunāti visi akcenti, un tūlīt ejam uz zāli. Un tad Aigars Birzulis tā nedaudz negaidīti apstājas un visus aptur: "Un vēl viena lieta, puiši. Sarunājam vienu. Mēs spēlējam mājās un pārstāvam savu valsti. Pat ja rezultāts kādā brīdī ir 0:14, tad lai tas 0:14 ir tāds, ka pēc spēles varam iziet no zāles ar augsti paceltu galvu, jo par katru punktu varam atbildēt - es izdarīju visu, ko vien spēju. Arī es no savas puses apsolu darīt visu, lai mums izdotos." Tur bija tāds mirkļa kapa klusums, kurš paliek atmiņā uz mūžu. Un beigās mums viss izdevās."

Latvijas junioru volejbola izlase 1997. gadā Londonā.
Latvijas junioru volejbola izlase 1997. gadā Londonā. Foto: No Gata Oltes personīgā arhīva

Pirms turnīra vieta finālsacensībās visai droši tika paredzēta Vācijai un Itālijai. Šo izlašu spēlētāji jau tolaik spēlēja spēcīgos čempionātos, kamēr latvieši vietējā līgā.

Saviļņoti par gūto panākumu, pēc spēles ar Vāciju gandrīz visi 12 izlases spēlētāji izbalināja, nokrāsoja vai kā savādāk izmainīja savas frizūras, tā iznākot uz kvalifikācijas noslēdzošo maču ar Itāliju.

"Turnīra laikā mums bija noruna - ja tiksim uz pasaules čempionātu, tad visiem jānokrāso mati," sarunā ar TVNET notikumus deviņdesmitajos atcerējās viens no tās komandas līderiem Austris Štāls. "Tā bija spēle "vai nu ir, vai nav - būt vai nebūt"..."

Kad pienāca laiks doties uz Bahreinu, izrādījās - federācijai naudas šādam braucienam nav. Tas vēl bija laiks, kad Latvija bija pārmaiņu priekšā. Deviņdesmitie.

Tēmas
Uz augšu