Kamēr vairums Eiropas valstu pilsoņi uztraucas, vai varēs nomaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, laikam kļūstot krietni aukstākam, liela daļa Ukrainas iedzīvotāju lielajos mīnusos var palikt bez elektrības un siltuma. Krievijas pēdējo nedēļu raķešu triecieni ir mērķēti pret kritiskās infrastruktūras objektiem Ukrainā, tostarp tās elektroapgādes stacijām. Lēnām iestājoties ziemai, arvien aktuālāks kļūst jautājums: vai Eiropa spēs uzņemt jaunu Ukrainas bēgļu vilni, ja tāds sāksies? TVNET tiešsaistes žurnāls KLIK devās uz Briseli, lai to noskaidrotu.

«Eiropas Savienības valstu starpā noteikti vajadzēs vairāk koordinēties, lai bēgļus uzņemtu proporcionāli,» stāsta Paets. Viņš atsaucas uz situāciju, kas izveidojās tikko pēc Krievijas iebrukuma sākuma, kad visvairāk bēgļu uzņēma Ukrainas kaimiņvalstis, tādējādi arī sloga sadale visā Eiropā esot bijusi nevienlīdzīga. Viņaprāt, šādu situāciju nevajadzētu atkārtot un būtu nepieciešams operatīvāk koordinēt bēgļu uzņemšanu, ja tāda vajadzība radīsies. Šobrīd gan, saskaņā ar viņa pausto, ES iekšienē par to netiek runāts, lai gan situācija tiekot uzmanīta.

Paets izvairīgi atbildēja uz jautājumu, vai pie šāda plāna nevajadzētu strādāt, iesaistot izstrādē arī Ukrainas pārstāvjus. «Ja karš skartu tikai mazu Ukrainas teritoriju, tas teorētiski būtu iespējams, taču tā kā apdraudējums iedzīvotājiem ir visā Ukrainas teritorijā, šādu plānošanu veikt ir ļoti grūti,» bilst parlamentārietis. Tāpat jāņem vērā, ka situācijas attīstība ir neprognozējama, tāpēc izstrādāt plānu var izrādīties neefektīvi.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X