21. gadsimta cilvēka ikdiena nav iedomājama bez sociālajiem tīkliem. Tajos publicējam savas domas, dalāmies ar draugiem par notiekošo dzīvē vai vienkārši pavadām brīvo laiku, patērējot sociālo tīklu saturu. Pēdējo gadu laikā sociālie tīkli bieži ir nonākuši uzmanības centrā dezinformācijas izplatības un citu problēmu dēļ. Ir skaidrs – sociālie tīkli nav vien nevainīga izklaide – pastāv dažādi riski.

2004. gads interneta vēsturē ir iegājis kā sava veida pagrieziena punkts. Tieši šajā gadā dienas gaismu Latvijā ieraudzīja “Draugiem.lv”, kas tuvāko gadu laikā kļuva par teju katra latvieša neatņemamu interneta patērēšanas rutīnas sastāvdaļu. Tikmēr okeāna viņā krastā strauji attīstījās “Facebook”.

“Draugiem.lv” Latvijā ilgu laiku bija līderis sociālo tīklu jomā, taču pamazām “Facebook” sāka iekarot arvien nozīmīgākas un stabilākas pozīcijas Latvijas sociālo tīklu lietotāju vidū. Gadiem ejot, attīstījās arī tehnoloģijas, un par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu kļuva viedtālruņi, tāpat arī palielinājās sociālo tīklu skaits, ko izmantot, – neskaitot “draugus” un “Facebook”, ar laiku klāt nāca “Twitter”, “Instagram”, “Reddit”, “Snapchat”, “TikTok”…

Būtībā 18 gadus pēc “Facebook” un “draugu” dzimšanas arī viedtālruņi ir padarījuši sociālos tīklus par tikpat pašsaprotamu lietu kā ēst vai dzert. Un to aktīvi izmanto arī tie, kas vada šos sociālos tīklus, jo tas ir milzīgs bizness, kas sev līdzi nes dažādus riskus – ne tikai katram individuāli. Bīstamība pastāv arī sabiedrībai (un pat demokrātijai) kopumā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X