Kā "Facebook" Latvijā cenzē tekstus par Ukrainas karu
Foto: Dado Ruvic
Sandra Veinberga
, Komunikācijas zinātnes eksperte, profesore
Kā "Facebook" Latvijā cenzē tekstus par Ukrainas karu
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 6

“Seju grāmata” jeb ASV uzņēmums Meta kopš vasaras vairākas reizes ir izņēmis no ziņu plūsmas manus publicistiskos rakstus par Ukrainas karu, kas kritizē Krievijas agresiju, un kvalificējis to par naidu, līdz ar to arī nobloķējot uz laiku līdz pat nedēļai iespēju man publicēties. Ne visi šie cenzētie viedokļi un esejas par brutālo karu vairs ir pieejami Facebook, taču tie ir izlasāmi manā blogā (“Attēli no krievu saspridzinātā lielveikala Ukrainas Kremenčukā“ (2022. g. 29. jūnijā), „Ir labas ziņas, ukraiņiem sāk veikties atbrīvošanas karā“ (2022. g. 23. jūlijā), „Vakar man studenti jautāja, vai žurnālistam ir daudz ienaidnieku?“ (2022. g. 23.septembrī). Spriediet paši, vai, lasot manus rakstus, tiek kultivēts naids? Facebook cenzūras izpratnē iznāk tā, ka kara kritika un nosodīšana ir naids, kas jāierobežo.

Brīdī, kad Masačūsetsā pāris Hārvarda universitātes studenti izgudroja „thefacebook.com“, par cenzūras formātu neviens pat neiedomājās. Pēkšņi visi varēja ne tikai lasīt, bet arī rakstīt. Izplatīt savas idejas pārējiem, kuri bija gatavi tās uztvert. No malas izskatījās labi – pasaule atveras un visi runā ko vien grib. Diemžēl tehnokrātijas grupa nebija iedomājusies, ka aktivizēsies arī melotāji, apmelotāji, putrotāji un ideju apķēzītāji. Tāpēc 2016.gadā Eiropas Komisija pieprasīja, lai sociālo mediju publiskajās debatēs tiktu ievesta kārtība. Proti – tika pieprasīts, lai sociālo tīklu platformas ievieš kontroles sistēmu satura pārraudzībai un sadarbojas ar attiecīgās valsts iestādēm.

Tēmas
Uz augšu