Tas bija emocionāls un impulsīvs lēmums februāra beigās tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Baidoties, ka divus piecstāvu īres namus Rīgas tālajā centrā atkal nāksies zaudēt, un nezinot, kur pēc tam varētu vest īpašnieku ceļš, tika nolemts 1939. gadā celtās mājas pārdot. Vēl pirms nepilna gada izsūtījumā Sibīrijā 1946. gadā dzimušais mantinieks abus namus bija uzdāvinājis vienīgajam dēlam, īrniekiem solot, ka tie paliks īres nami, jo augot taču mazdēli! Jaunais īpašnieks bija atvēzējies ēku labiekārtošanai. Bet sākās karš.