Vispirms vēlos teikt – jā, zinu, ka “čuhņas” tēma jau ir vairāk nekā nedēļu sena, nedaudz novecojusi un sociālajos tīklos savā ziņā apspēlēta pat nedaudz par daudz. Bet Latvijas svētku nedēļā biju atvaļinājumā un, neticēsiet, – man par šo starpgadījumu ir viedoklis.
Lūk, šis bija tāds klasisks gadījums, kad neliels video fragments, kurā cilvēks pasaka kaut ko ievērojami stulbu un lieku, pārvēršas valsts mēroga sensācijā. Šādos gadījumos stāsta varonim principā ir vairākas izvēles iespējas tālākajai rīcībai. Var, piemēram, vienkārši ignorēt atgadījumu un izlikties, ka nekas tāds nav noticis. Tā būtu tāda salīdzinoši gļēva izvēle, bet jau kādas nedēļas laikā visi par čuhņu jau sen būtu aizmirsuši.
Vēl ir opcija pieiet tēmai ar pamatīgu devu pašironijas, atkārtoti atzīt kļūdu un padalīties arī savos sociālajos tīklos ar labākajiem jokiem par šo atgadījumu. Šī noteikti būtu mana izvēle un vienīgais veids, kā mēģināt sabiedrību pārliecināt, ka neesi ārkārtējs lohs. Arī šajā gadījumā visi nedēļas laikā par čuhņu aizmirstu. Protams, šajā gadījumā cilvēkam jābūt spējīgam uz pašironiju, pilnvērtīgu kļūdu atzīšanu un apziņu, ka neesi planētas centrs.