Nodokļu nemaksāšanas kultūra vai citi iemesli jeb kā cīnīties pret ēnu ekonomiku
Foto: TVNET
Nodokļu nemaksāšanas kultūra vai citi iemesli jeb kā cīnīties pret ēnu ekonomiku
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Ēnu ekonomika ir nozīmīgs fenomens Latvijā. Vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas ekonomikas ir “ēnās”, un īpaši izteikti tas ir vairākās nozarēs. Kas ir ēnu ekonomikas cēloņi un vai ēnu ekonomiku maz ir iespējams izskaust?

Par to un citiem jautājumiem TVNET raidījumā "Nauda runā" vadītājs Arnis Sauka izvaicāja vairākus ekspertus. Diskusijā piedalījās 14. Saeimas deputāts, finanšu ministra kandidāts Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība); Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons; Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas un Latvijas Restorānu biedrības valdes loceklis Andris Kalniņš; Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvis Jānis Trēgers.

Ēnu ekonomikas fenomenam Latvijā ir vairāki aspekti. Slikti ir tas, ka tā pieaug. Latvija ir tranzīta ekonomika, kas dodas prom no postpadomju telpas. Katrā ekonomikā ir ēnu ekonomikas klātbūtne, taču Latvijā tā ir izteikta.

“Viens no iemesliem ir [nodokļu maksāšanas] kultūra, vēl – valsts dienestu spēja izsekot un izskaust šo problēmu. Jārunā arī par tirgus dalībniekiem – viena daļa ir tādi, kuri “nemaksāšu nodokļus un viss”. Vēl arī produktivitāte – Latvijas uzņēmumiem produktivitātes līmenis ir aptuveni puse no Eiropas vidējā rādītāja, un uzņēmumiem ir grūti ar nodokļu maksāšanu tikt galā.

Vēl būvniecībā ir tā problēma, ka viņiem jākonkurē ar uzņēmumiem, kuri maksā nodokļus daļēji vai kuri nodokļus nemaksā vispār. Līdz ar to tas ir negodīgas konkurences jautājums,” pauž Ašeradens.

Viens no veidiem, kā skatīties uz ēnu ekonomiku, ir pētīt tirgus ekonomikas pamatprincipiem. Ir pieprasījums un ir arī piedāvājums.

“Aptuveni 300 000 cilvēkiem varētu būt interese par azartspēlēm, tādēļ veidojas pieprasījums. Jautājums – kas šo pieprasījumu nodrošinās? Pirmais – licencētie operatori, valsts - “Latloto”, un trešais – pakalpojumu sniedzēji, kas nav licencējušies Latvijā.

Skaidrs, ka internets ir brīva plūsma, kur cilvēks var nonākt. Tas, ko mēs redzam, – tendences ir labas, un nelicencētā tirgus īpatsvars samazinās. Lielā mērā tas ir saistīts ar licencēto pakalpojumu pieejamību,” saka Trēgers.

Tēmas
Uz augšu