Ķīnas spiediens un ekonomiskās cerības

Kādreiz Baltijas valstu prezidenti un premjeri labprāt tikās ar Dalailamu. Kad Dalailama 2001.gadā viesojās Latvijā, viņu uzņēma toreizējā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un premjers Andris Bērziņš. Turpmākajos gados Dalailama aizvadīja līdzīga līmeņa vizītes arī Igaunijā un Lietuvā. Pēdējā no tām bija 2013.gada viesošanās Viļņā un tikšanās ar Lietuvas tā laika prezidenti Daļu Grībauskaiti. Pēc tam - klusums. 

Dalailama turpināja apmeklēt Baltijas valstis un lasīja atklātās lekcijas (pēdējoreiz Dalailama Latviju apmeklēja 2018.gadā), taču Baltijas valstu augstākās amatpersonas tikšanās ar Dalailamu vairs nerīkoja un, kā 2019.gadā pētnieciskās žurnālistikas centram "Re:Baltica" apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Ārlietu ministrija vairs nerekomendēja tikšanās ar Dalailamu vai Tibetas trimdas valdības ministriem, kā arī nenodrošināja Tibetas pārstāvjiem protokolārus pasākumus.

Baltijas politiķi šādas attieksmes iemeslus sevišķi neslēpa. Latvijas parlamenta Ārlietu komitejas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš savulaik atzina, ka bijis protesta zvans no Ķīnas vēstnieka, pēc kura viņš centies pierunāt Saeimas deputātus neuzņemt Tibetas pārstāvjus Saeimā. Kaimiņvalstīs bija bijuši precedenti, kad augsta līmeņa amatpersonu tikšanās - tātad politiskā atbalsta izrādīšana - ar Tibetas pārstāvjiem noveda pie ekonomiska rakstura pretpasākumiem no Ķīnas. 

Dalailamas vēstnieks Ziemeļeiropā, Polijā un Baltijas valstīs Sonams Cerings Frasi interviju tiešsaistes žurnālam KLIK sniedz pēcpusdienā pirms tikšanās ar Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem un Saeimas deputātiem.

Viņš no rīta atbraucis no Lietuvas un izklausās cerīgi noskaņots. "Lietuva man saka, ka visas trīs Baltijas valstis gribot sadarboties, lai būtu vienotas, nevis katra par sevi. Viņi man teikuši, ka pēc vizītes Latvijā un Igaunijā gribētu uzzināt, kādas ir kopīgās lietas un kuros jautājumos varam apvienoties un runāt vienā balsī," stāsta Frasi.

Dalailamas pārstāvis atturas kritizēt Baltijas politiķus par ilgo atsaluma posmu. Pats Dalailama 2018.gada vizītē Baltijā izteicās, ka par svarīgāko uzskatot tikšanos ar cilvēkiem "un tikai pēc tam - ar dažiem līderiem".

Vai pūš pārmaiņu vēji?

Pēdējā laikā Baltijas attiecības ar Ķīnu ir strauji izmainījušās. Cerības uz dāsnām Ķīnas investīcijām un izdevīgu ekonomisko sadarbību izplēnēja, to vietā nāca vilšanās par Ķīnas mēģinājumiem diktēt sev izdevīgus tirdzniecības nosacījumus un apjausma, ka Ķīnas ekonomiskā iesaiste nelielajās Baltijas valstīs nebūt nav tik aktīva kā cerēts. Aktuālāki atkal kļuva cilvēktiesību un pašnoteikšanās jautājumi.

Ķīnas galvenais sadarbības ietvars ar Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm bija tā dēvētais 17+1 formāts. 2021.gada martā no tā izstājās Lietuva, paziņojot, ka šis sadarbības formāts neesot nesis tikpat kā nekādus ieguvumus. 2022.gada augustā no 16+1 formāta izstājās arī Latvija un Lietuva. Pārējās 14 reģiona valstis tajā palikušas.

Lietuva no trim Baltijas valstīm ieņēmusi visstingrāko pozīciju pret Ķīnu. Lietuvas Seims nosodījis Ķīnas noziegumus pret cilvēci un uiguru genocīdu, un Lietuvā atvērta Taivānas pārstāvniecība - nosaukumā izmantojot vārdu "Taivāna", nevis Ķīnai tīkamāko "Taibeja". 

Ķīna reaģēja ar tās rīcībā esošajiem ekonomiskajiem ieročiem, taču Lietuva savu pozīciju nemainīja. Pārējās Baltijas valstis arī ieņēmušas noraidošāku pozīciju pret Ķīnu, taču rīkojas daudz piesardzīgāk nekā Lietuva.

"Domāju, ka pēdējo piecu vai sešu gadu laikā mainījies starptautiskās kopienas skatījums uz Ķīnu," pauž Frasi. "Starptautiskajā arēnā notikušas fundamentālas pārmaiņas. Valstu valdības tagad ir sapratušas to, par ko runājam pēdējos gandrīz 60 gadus, - lai ko Ķīna teiktu, tā nav patiesība. Domāju, rietumvalstu valdības ir sapratušas, ka Ķīnai ir slēpti nodomi. Tās labāk saprot, ko Ķīna patiesībā grib. Pasaules viedoklis mainās, sākot ar sabiedrību un beidzot ar amatpersonām."

"Neesmu gan pārliecināts, vai tās būs lielas pārmaiņas. Taču pārmaiņas notiek," viņš uzsver.

Tiesa, Latvijas Ārlietu ministrija nolēmusi pieturēties pie līdzšinējās politikas attiecībā pret Tibetu. "Tikšanās ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem notika darba līmenī, lai uzklausītu Sonama Ceringa Frasi kunga stāstījumu par Tibetas aktualitātēm. Minētā tikšanās ir saskaņā ar Ārlietu ministrijas līdzšinējo praksi. Latvija turpina piemērot vienas Ķīnas politiku," lakoniskā komentārā tiešsaistes žurnālam KLIK norāda Ārlietu ministrijas preses dienestā.

Tibetas kultūras izravēšana un tibetiešu DNS izsekošana

Tibetas vārds aizvien retāk izskan ziņu virsrakstos, taču tas nenozīmē, ka situācija uzlabojas. Tieši otrādi. "Situācija Tibetā strauji pasliktinās. Ķīna slēpj visu, kas notiek Tibetā," stāsta Frasi.

Viņš īpaši uzsver divus aspektus - tibetiešu bērnu asimilāciju ķīniešu kultūrā un tibetiešu izsekošanu ar DNS tehnoloģiju starpniecību. "Tibetiešu bērnus vecumā no četriem līdz 18 gadiem viņi sākuši sūtīt uz Ķīnas Komunistiskās partijas vadītām internātskolām, kurās mācības galvenokārt notiek tikai ķīniešu valodā un tibetiešiem liegts runāt savā valodā. Šiem bērniem ir ierobežotas iespējas sazināties ar saviem vecākiem un ar sociālo sistēmu. Viņi dzīvo ķīniešu organizētās skolās un uzaug ar ķīniešu domāšanu," stāsta Frasi.

"Otrā lieta ir tāda, ka pēdējo dažu gadu laikā Ķīnas Komunistiskā partija sākusi ievākt DNS paraugus no visu vecumu tibetiešiem, un mēs precīzi nezinām, ar kādu mērķi tas tiek darīts, bet visdrīzāk iemesli saistīti ar drošību un cilvēku izsekošanu," turpina Frasi. "DNS paraugi tiek ievākti bez indivīdu piekrišanas, lai no tiem izveidotu milzīgu datubāzi, kas ļautu izsekot tibetiešus."

Organizācijas "Human Rights Watch" un "Citizen Lab" aplēsušas, ka ievākti DNS paraugi no 1,2 miljoniem tibetiešu, uzsver Dalailamas vēstnieks.

Līdztekus šiem jautājumiem vizītes laikā viņš sarunās ar politiķiem uzsver arī jautājumu par Tibetas statusu un pašnoteikšanās tiesībām. "Mēs gribam apgāzt Ķīnas naratīvu, ka Tibeta vienmēr bijusi daļa no Ķīnas, kas nav taisnība," saka Frasi. "Profesors [Honšians] Lau no Honkongas pētījis imperiālās Ķīnas dokumentus un noskaidrojis, ka tajos Tibeta nekad nav tikusi ieskaitīta Ķīnas sastāvā līdz pat komunistiskā režīma atnākšanai 1949.gadā. (..) Arī Mihaels van Valts apkopojis gandrīz 80 neatkarīgo pētnieku veikumu nepilnu 15 gadu garumā, kas liecina, ka Tibeta nekad nav bijusi daļa no Ķīnas.

Tas ir vēstījums, ko vēlamies nest pasaulei un valdībām visā pasaulē."

Frasi norāda, ka Savienotajās Valstīs Tibetai ir atbalsts no abām galvenajām politiskajām partijām. Kā īpašu panākumu viņš min ASV Kongresā iesniegtu likumprojektu, kurā Ķīnas teritoriālās ambīcijas attiecībā uz Tibetu raksturotas kā nepamatotas un kas ASV prezidentam dotu pilnvaras pasludināt Tibetu par neatkarīgu valsti un uzlikt sankcijas šīs neatkarības pārkāpējiem. "Šā likumprojekta mērķis ir ASV administrācijas pretestība Ķīnas naratīvam, ka Tibeta vienmēr ir bijusi daļa no Ķīnas, jo tā nav taisnība. Likumprojektā norādīts arī tas, ka Tibeta ir neatrisināts jautājums un ka tibetiešiem ir tiesības uz pašnoteikšanos. Šie ir vairāki jautājumi, kurus vēlamies izcelt starptautiskajā kopienā," norāda Frasi.

Jāņem vērā, ka ASV un Ķīnas attiecības pēdējos gados bijušas nokaitētas, it īpaši Donalda Trampa prezidentūras laikā un šovasar pēc ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizītes Taivānā. Taču pagājušajā mēnesī ASV prezidents Džo Baidens un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins G20 samita ietvaros Indonēzijā aizvadīja tikšanos, pēc kuras abi pauda vēlmi mazināt spriedzi abu valstu attiecībās.

Nav šaubu, ka atbalsts Tibetai valsts pārvaldes augstākajā līmenī izsauktu ļoti asu Ķīnas reakciju un ekonomisku atspēlēšanos.

Vai Dalailama vēl kādreiz atbrauks uz Latviju?

Iespējams, Baltijas politiķiem tomēr nebūs jālauza galva - tikties vai netikties klātienē ar Tibetas budistu garīgo līderi. Nevar izslēgt, ka 14. Dalailamas cienījamā vecuma dēļ tālas vizītes vairs netiks rīkotas, atzīst Frasi. "Domāju, ka nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka Viņa Svētība dosies vizītē uz Rietumiem, jo viņš joprojām ir pie ļoti labas veselības. Pēc Covid-19 pandēmijas viņš galvenokārt ceļo pa Indiju. Bet Viņa Svētībai ceļš tagad ir ļoti tāls, un viņa vecumā - 87 gados - tas varētu nebūt īsti iespējams," norāda vēstnieks.

Neskatoties uz to, Dalailamam Baltijas valstis esot sirdij tuvas.

"Baltijas valstis viņam ir bijušas iedvesma un modelis tam, kas būtu iespējams Tibetā. Viņa Svētībai tas ir sirdij ļoti tuvs temats," apliecina Frasi.

Iespējamais kompromisa risinājums varētu būt attālinātas Dalailamas uzrunas Baltijas valstu parlamentiem, lai aktualizētu Tibetai nozīmīgos jautājumus.