Raķetes trieciens, kas 15. novembrī netālu no Polijas valsts robežas ar Ukrainu nogalināja divus šīs valsts pilsoņus, izrādījās pārbaudījums ne tik daudz Polijas, Ukrainas un NATO aizsardzības politikai, cik informācijas politikai. Tikai amerikāņi šo pārbaudījumu izturēja. Eiropas sabiedrotie un Ukraina piedzīvoja neveiksmi, atklājot pilnīgu sagatavotības trūkumu scenārijam, kuru varēja paredzēt gandrīz no paša kara sākuma.
Pēc pēdējā Krievijas raķešu uzbrukuma ES būtu jāpastiprina devītā Krievijai noteikto sankciju pakete, pret kuru Ungārija, kā jau paredzams, ir iebildusi. Taču sprādziens Polijā var likt Ungārijai, kas ir Polijas tuvākā sabiedrotā ES, kļūt piekāpīgākai.
Vēl vienām acīmredzamām sekām vajadzētu būt NATO pretgaisa aizsardzības stiprināšanai austrumu flangā. Transporta maršruti, pa kuriem uz Ukrainu tiek nogādāti ASV ieroči, un pārvades līnija, kas savieno Ukrainu ar ES enerģētikas sistēmu (kas, starp citu, atrodas ļoti tuvu nesenā sprādziena vietai), atrodas Krievijas raķešu, kuras krīt NATO austrumu robežas otrajā pusē, darbības zonā.
Nesenais sprādziens Polijā bija negadījums. Nākamais var arī nebūt.
