Jau kopš Krievijas ofensīvas sākšanas Ukrainā šī gada februāra beigās, Polija sniegusi apjomīgu palīdzību nu jau miljoniem cilvēku, kuri meklē patvērumu no kara šausmām, kā arī finansiālu un materiālu atbalstu Ukrainas aizstāvjiem. Tomēr pagājušonedēļ karš tiešā veidā skāra arī Polijas teritoriju, kad pierobežas pilsētā raķetes sprādzienā dzīvību zaudēja divi Polijas iedzīvotāji. Kā vērtēt Polijas valdības un NATO reakciju, kādas sajūtas par notikušo valda Polijas sabiedrībā un kā karš Ukrainā kopumā mainījis viņu dzīvi, raidījumā "Pasaule kabatā" jautāju Polijā bāzētā Austrumeiropas politikas žurnāla “New Eastern Europe” galvenā redaktora vietniecei, politoloģei Ivonai Reihartei.
Kopš 24. februāra Polija neizbēgami kļuvusi par robežu starp karu un mieru Eiropā, kalpojot ne vien par pirmo pieturu miljoniem ukraiņu bēgļu, bet būtiska arī kā NATO robeža. Kā karš ietekmēja Polijas sabiedrību un politiku līdz pagājušās nedēļas incidentam?
Poļu sabiedrība izrādīja negaidītu solidaritāti pret mūsu kaimiņiem ukraiņiem. Kā teicāt, mēs patiešām kļuvām par robežu starp karu un mieru. Esmu runājusi ar daudziem Ukrainas bēgļiem, kuri ieradušies Polijā, īpaši kara sākumā, un viņi saka, ka robežas šķērsošana ir bijusi sirreāla, teju metafiziska pieredze. Vienā valstī tu bēdz no bumbām, bet otrā, ierodoties uz robežas, tev piedāvā saldumus, šokolādi un jautā: “Vai tev ir, kur patverties? Vai nevajag aizvest līdz transportam?” Tas šoks un kontrasts, īpaši sākumā, bija satriecošs.