Vai Latvija ir sākusi sava sporta pārkārtošanu sportistu eksporta vajadzībām?

Kolonizācijas laiks nav garām. Tas turpinās ar futbola palīdzību. Iespējams, ka šis apstāklis izskaidro Džanni Infantino stabilitāti Fifa priekšsēdētāja amatā. Jā, es neskatos pasaules kausu no Kataras savā televizorā, jo esmu tur bijusi un redzēju, kā notika gatavošanās šim pasākumam ar vergu – darbarūķu palīdzību. Simtiem cilvēku gāja bojā, ceļot, mūrējot un naglojot futbola arēnas. Ir nožēlojami, ja profesionālais sports jau sen zaudējis savu olimpisko šarmu un pārvērties primitīvā ciniska biznesa darījumā ar lētas izklaides grimu.

Tas notika tā, ka turīgie eiropieši brauca uz mazattīstītajām valstīm, pakļāva tās un izlaupīja turienes izejvielu resursus, lai tālāk pārdotu tos dārgāk. Tagad to pašu dara trūcīgo valstu futbola akadēmijas, kas kultivē apstākļus profesionālu futbolistu ražošanai tieši attīstīto Eiropas valstu tirgiem un turienes publikas izklaidei. To dara, piemēram, Dienvidamerikas valstis. Īpaši Brazīlija. Tāpat arī Āfrikā: Senegālā un Kamerūnā, piemēram. Taču eksistē arī jaunas iezīmes šajā futbola koloniālismā. Proti, naudu iesūknē Eiropā no citiem kontinentiem caur sponsoriem un īpašniekiem piederošiem „vadiem“. Piemēram, nauda plūst no Saūda Arābijas, Kataras un ASV. C More reportāžas pierādīja, ka 16 Eiropas lielo klubu īpašnieki ir ASV pilsoņi. Kāpēc tad Eiropa vispār piedalās šajā pasākumā, ja nauda nāk no vienas puses bet spēlētāji – no otras, bet paši dauzīt futbola bumbu vairs nespēj?

Ieteiktie raksti