Šī gada oktobrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā. Tie paredz, ka vēlēšanās vairs nevarēs kandidēt personas, kas pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās Latvijas Komunistiskajā partijā. Tas nozīmē, ka turpināt savu darbību Eiropas Parlamentā nevarēs arī ilggadējā tā locekle Tatjana Ždanoka. Satversmes aizsardzības biroja direktors viņu nosaucis par vienu no aktīvākajām Krievijas ietekmes aģentēm Latvijā.
Ždanokas aktivitāte Latvijas politikā apdraud apdraud Latvijas nacionālās intereses. Karš Ukrainā ir pierādījis, ka Putina marionetes Eiropā var kļūt par nopietnu apdraudējumu sabiedrības vienotībai.
Viens no instrumentiem, kuru Krievija aktīvi izmanto, lai leģitimizētu savu ārpolitiku, ir viltus vēlēšanu novērotāju aktivitāte. Šādu lomu Krievijas ārpolitikā spēlē Ždanoka. Viņas atbalstošā nostāja Krievijai izpelnījusies arī bijušā Eiropas Parlamenta prezidenta Martina Šulca nosodījumu. 2014. gadā viņš vērsies pie Ždanokas, nosodot viņas vizīti Krimā, kur deputāte devās novērot neleģitīmo “referendumu” par pievienošanos Krievijai un pauda personīgu viedokli, ko uzdeva par Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības nostāju. Nosodījums kā Briseles, tā nacionālā līmenī gan neatturēja Ždanoku no došanās vizītē uz Sīriju 2016. gadā, kur viņa tikusies ar Sīrijas autoritāro līderi Bašaru el Asadu. Jānorāda, ka Asadam tiek piemērotas Rietumu individuālās sankcijas saistībā ar represijām pilsoņu kara laikā Sīrijā. Vizītes laikā Ždanoka norādījusi, ka sankcijas “ietekmē pirmām kārtām civiliedzīvotājus” (par spīti faktam, ka tās ir vienīgais starptautiski atzītais instruments, kā ietekmēt tādus nežēlīgus autokrātus kā Asads). 2018. gadā Ždanoka devusies uz Krieviju, kur brīvprātīgi novērojusi Krievijas prezidenta vēlēšanas, kurās Vladimirs Putins pārliecinoši uzvarēja jau ceturto reizi.
/nginx/o/2022/05/17/14556762t1hea91.jpg)