Gādīga meita un pārliecināta kristiete Lizija Bordena par mediju sensāciju kļuva pēc tam, kad tika apsūdzēta sava tēva un pamātes noslepkavošanā ar cirvi 1892. gada 4. augustā. Bet vai viņa tiešām bija vainīga?
1892. gada 4. augusts Bordenu mājā Folriverā sākās ierasti. Kalpone pasniedza brokastis Endrjū un Ebijai, kamēr Lizija augšstāvā vēl gulēja. Īsi pēc tam Endrjū devās uz pilsētu, bet Ebija nolēma sakārtot istabu, kurā iepriekšējā naktī bija gulējis Lizijas tēvocis. Augšā pa kāpnēm Ebijai kāds sekoja...
Vēlāk mājās atgriezās Endrjū. Viņš jautāja Lizijai, kur palikusi Ebija. Lizija esot atbildējusi, ka Bordenas kundze saņēmusi zīmīti no kāda sasirguša drauga un māju pametusi. Endrjū viņas stāstam noticēja un nolēma atpūsties uz neliela dīvāna viesistabā. Drīz kalponi, kas karstuma un saindēšanās ar ēdienu dēļ bija atgūlusies savā istabā, pamodināja kliedziens. Kliedza Lizija, saucot kalponi un sakot, ka viņas tēvs ir miris.