Labi, patiesībā tas nemaz nav restorāns, bet ēdnīca. Un to nesauc “Venēcija”, bet gan SIA “F.A.V.” Bet par visu pēc kārtas. Rīgā ir ļoti daudz dažādu nozaru un jomu iestāžu, kuras laika gaitā ieguvušas ja ne gluži sliktu, tad vismaz amizantu slavu. Šajā rakstu sērijā plānoju apmeklēt šīs vietas, lai noskaidrotu, vai tiešām viss ir pavisam slikti, vai arī tās ir vienkārši nenovērtētas pērles, kuras droši apmeklēt draugu lokā. Visādā ziņā – vēliet man izturību un labu veselību.
Taujājot pēc sliktākajām pieredzēm ēdināšanas iestādēs gan darba kolēģiem, gan arī savā twitter burbulī, vārds “Venēcija” izskanēja vairākas reizes. Kolēģes komentārs “Iesaku nopirkt oglīti” mani pārliecināja, ka vajadzētu šai pusdienotavai dot iespēju.
Nav īsti skaidrs, kālab “F.A.V.” tautā iegājies kā “Venēcija”. Iespējams, tāpēc, ka pie iebrauktuves padomjlaika rūpnīcas teritorijā, kurā mājo kolorītā ēdnīca, pie sienas mētājas aprūsējusi izkārtne ar uzrakstu “Venezia”. Izskatās, ka savos ziedu laikos tā rotājusi pašu iebrauktuvi un radījusi iespaidu, ka rūpnīcas teritorija ir kā ārzemju oāze apkārt valdošās garlaicības vidū.
Izmantojot navigācijas lietotni, ēdnīcu atrast ir ļoti vienkārši, un vienīgais būtiskais priekšnoteikums – jāzina precīzs nosaukums, ko ievadīt meklētājā. Bez šīm priekšzināšanām vietu atrast būtu iespējams vienīgi tad, ja to ierādītu kāds zinātājs.