Eiropai pēdējā laikā nav bijis viegli likt ASV uzklausīt savas bēdas – Džo Baidens bijis aizņemts ar daudzajiem iekšpolitiskajiem izaicinājumiem, Ķīnas augošo ietekmi un arī pozīcijas uzturēšanu Ukrainas karā. Taču ir viens politiķis, kurš apņēmīgi devies atgādināt par amerikāņu senākajiem draugiem un novērst attiecību krīzi – Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Pagājušonedēļ Makrons kopā ar sievu pirmoreiz kopš Covid-19 pandēmijas sākuma devās valsts vizītē uz Vašingtonu, un viesošanās solījās būt īpaši grezna un notikumiem bagāta. Taču Francijas prezidenta uzdevums nebija tikai apmainīties ar Baidenu dāvanām un ēst vakariņas slavenu mūziķu pavadījumā – eiropieši gaidīja, ka Makrons cels galdā arī sasāpējušos jautājumus par ASV-Eiropas ekonomisko attiecību nākotni, cīņu pret inflāciju un enerģētikas krīzi, kā arī vienotu pieeju attiecībās ar Ukrainu un Krieviju.

Kaut gan pēc Donalda Trampa prezidentūras beigām vairums Eiropas politiķu atviegloti uzelpoja un sagaidīja lielāku transatlantisko attiecību prognozējamību, ģeopolitiskie izaicinājumi nav ļāvuši atslābt. Par, iespējams, lielāko saspīlējumu tieši ASV un Francijas attiecībās vēl pirms gada kļuva AUKUS, jeb Austrālijas, Lielbritānijas un ASV noslēgtā zemūdeņu vienošanās, ko Francija uztvēra kā sabiedroto dunci savā mugurā. Domstarpības izraisījuši arī Makrona mēģinājumi uzturēt komunikācijas kanālus ar Maskavu, kā arī ambīcijas pastiprināt Eiropas militāro autonomiju. Taču šogad Francijas prezidenta vizītes dienaskārtības augšgalā izvirzījies arī jautājums ES-ASV tirdzniecības kara novēršanu.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X