“Biksīšu uzvilcēji”: aizliegtā māksla - kuriozi un absurdi
Foto: TVNET kolāža
Evija Hauka
, TVNET | Klik žurnāliste
“Biksīšu uzvilcēji”: aizliegtā māksla - kuriozi un absurdi
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 1

Cenzūra mākslas vēsturē nav nekas jauns - mietpilsonisks tracis, ko izraisa mākslinieku mestais izaicinājums sabiedrības aizspriedumiem, reliģijai un politikai, ir provinciālas, nenobriedušas sabiedrības iezīme, uzskata mākslas kritiķis Jānis Borgs. Gistava Kurbē 1866. gada glezna “Pasaules sākums” muzejā tika izstādīta tikai 20. gs. 90. gadu vidū, pat Facebook vēl pirms 11 gadiem to cenzēja. Pat Mikelandželo kailie ķermeņi Siksta kapelā reiz tikuši aizkrāsoti ar drapērijām.

Lūk, tikai daži vēsturiski mākslas cenzūras gadījumi. Homoseksuālā mākslinieka Mikelandželo (1475–1564) fresku “Pastarā tiesa” (1537–1541), kas vai mudžēja no kailiem vīriešiem, laikam ejot, sāka uzskatīt par amorālu, tāpēc itāļu mākslinieks Daniēle da Volterra attēlus pārgleznoja, proti, “apģērba”. Šī iemesla dēļ viņu ironiski sāka saukt par “biksīšu uzvilcēju”. Mūsdienās Siksta kapelai ir atgriezts oriģinālais veidols.

Venēciešu gleznotāja Ticiāno Večellio (1490 - 1576) glezna "Urbīno Venēra" jeb "Guļošā Venēra" ir slavenākais un skandalozākais 16. gs. sievietes akts, ko savā laikā nodēvēja par neķītru, modeles žestā saskatot pašapmierināšanos.

Tēmas
Uz augšu