LPSR Kriminālkodekss joprojām kontrolē Latvijas iedzīvotāju prātus attiecībā uz homoseksualitāti
Attēls ilustratīvs. Foto: gnepphoto/Shutterstock
Elizabete Elīna Vizgunova-Vikmane
LPSR Kriminālkodekss joprojām kontrolē Latvijas iedzīvotāju prātus attiecībā uz homoseksualitāti
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 7

Padomju Savienībā seksa nebija. Taču gan starpkaru periodā, gan padomju laikos vīriešu viendzimuma dzimumakti tika sodīti. Tāpēc Latvijas Valsts arhīvā atrodamas vēstures liecības, t.i., krimināllietas par homoseksuāļu sodīšanas praksi – policijas protokoli un izziņas materiāli, tiesu dokumenti. Atšķirībā no citām bijušajām padomju republikām Latvijā zinātniekiem ir tiesības piekļūt šiem dokumentiem.

Vīriešu homoseksualitāte Latvijā bija sodāma, jau valstij atrodoties Krievijas impērijas sastāvā. Pēc Pirmā pasaules kara jaundibinātajā Latvijā tika ieviesti Krievijas impērijas 1903. gada 22. marta Soda likumi, kur par «pederastiju» draudēja cietumsods uz vismaz trim mēnešiem. 1933. gadā Latvijā tika izstrādāts savs Sodu likums. To aizstāja 1961. gadā, kad Latvijā stājās spēkā LPSR kriminālkodekss. Tas par viendzimuma seksuālu aktu paredzēja 3 līdz 5 gadu cietumsodu. Šeit jāuzsver, ka jebkura cita seksualitātes izpausme ārpus dzimumakta netika iekļauta šī panta saturā.

Padomju Savienības pastāvēšanas laikā attieksme pret homoseksualitāti veidojās paralēli iekšlietu sektorā un seksopatologu uzskatos. No vienas puses, tā bija krimināls noziegums; no otras puses, tika uzskatīts, ka tā ir pataloģiska izpausme un to vajag ārstēt. Vienlaikus sieviešu homoseksualitāte kriminalizēta netika. Tomēr sabiedrības locekļus, kas neiekļāvās vispārpieņemtajās normās, nav jāsoda ar likumu – disciplīnas apstākļus veido arī kolēģi, ģimenes locekļu un draugi.

Tēmas
Uz augšu