Domāju, ka slikti saprot. Šajā jomā parasti valda pieņēmums „vairākumam taisnība“, un lasītāji, ienākot TVNET, vispirms izlasa, kuri ir populārākie raksti, lai sāktu savu lasīšanu ar tiem. Tā dara daudzi. Līdzīgi tiek vērtēti viedokļi sociālajos medijos, kur „mūsējie“ liek īkšķīšus “pašnieku” troļļiem, lai veidotu patiesības monopolu. Vai tas, ko visvairāk lasa, noskatās vai noklausās, ir labākie publicistikas vai mākslas produkti? Nē, nav.

Kas īsti ir kvalitāte mākslā un kultūrā? Salīdzināsim ar veikaliem. Ir atšķirība starp apģērba piedāvājumu Čiekurkalna tirgū un Stockmann veikalā Rīgas centrā. To saprot visi. Taču ejam tālāk – uz kvalitātes apģērbu tirgotavu galvaspilsētas centrā. Vai viss tur patiešām perfekti? Nē, nav. Arī lielveikala stendos profesionāls šuvējs, tērpu piemērojot, pamanīsies paraudzīties uz to, kā nošūtas vīles. Kur met krunku muguras vīle un apakšmalu „atšuvuši Bangladešas vergi“ pavirši un saraustīti. Tā pavisam drīz izirs, un Boss mētelis būs jānes remontēt uz darbnīcu. Šo visu lielākā daļa no mums saprot. Taču kā paliek ar medijiem un mākslu? Kā atšķirt mākslas un mediju jomā Čiekurkalna tirgus būdas biksīšu piedāvājumu no vitrīnas Stokmanā? Daudzi teiks – izšķirošā ir cena. Daļēji tas tā ir, cena nosaka daudz. Taču arī cilvēkam ar plānāku maciņu ir vajadzība iegādāties mantu, kas kalpos un neplīsīs pēc pirmās valkāšanas. Šajā gadījumā mūs interesē tieši šī kvalitāte, kuru caur preses cenu noteikt nav iespējams. Var būt salīdzinoši lēta prece, kas būs labas kvalitātes manta, un dārgs pirkums, kas saplīst jau nākamajā dienā.

CopyLinkedIn Draugiem X