Ziemeļeiropas valstis nereti daudzās jomās tiek liktas priekšā kā piemēri, kur, tā teikt, zāle ir zaļāka, cilvēki pārtikušāki un kopumā dzīves līmenis ir augstāks. Arī enerģētika ir sektors, kura daudzos segmentos šīs valstis ir vairākus gadus priekšā citām. Ar ko tas ir skaidrojams un ko šīs valstis ir darījušas citādāk nekā mēs? Sarunā ar Ziemeļvalstu Enerģētikas pētniecības institūta "Nordic Energy Research" (NER) izpilddirektoru Klausu Šiti (Klaus Skytte) un vecāko padomnieku Kevinu Junsenu (Kevin Johnsen) centāmies rast atbildes uz šiem jautājumiem, kā arī noskaidrot, kas ir šā brīža lielākie izaicinājumi enerģētikas sektorā Eiropā un kurās jomās Baltijas valstīm priekšā ir lielākais darbs.

Sadarbība kļuvusi svarīgāka kā jebkad

Iespējams, viens no atslēgas vārdiem Ziemeļeiropas valstu panākumiem ir 'sadarbība' - šīs valstis jau gadu desmitiem strādā pie kopīgiem projektiem, kamēr mūsu dīķa pusē nereti ir vērojama vai nu ilgstoša deķīša vilkšana katram uz savu pusi vai spītīga vēlme darīt kaut ko katram atsevišķi, nedomājot par viena vai otra lēmuma sekām ilgtermiņā.

Piemēram, Ziemeļeiropas valstu sadarbība enerģētikas pētniecībā aizsākās jau 1975. gadā, kā rezultātā kopš 1985. gada tika nodrošināts kopīgs potenciāla izpētes finansējums, bet 1999. gadā Ziemeļvalstu enerģētikas pētniecības institūcija "Nordic Energy Research" tika izveidota Ziemeļvalstu Ministru padomes pakļautībā.

NER izpilddirektors Šite uzsver, ka organizācijas stratēģija ir izveidot savstarpēji vissavienotāko un koordinētāko reģionu pasaulē, tostarp savienojoties ar Baltijas valstīm.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X