Atbilde Dānijas bankas šokējošajām prognozēm – vēl šokējošākas prognozes Latvijai
Foto: TVNET kolāža
Toms Lūsis
, TVNET | KLIK publicists
Atbilde Dānijas bankas šokējošajām prognozēm – vēl šokējošākas prognozes Latvijai
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 3

Nesen dāņu banka publicēja desmit "šokējošas prognozes" nākamajam gadam. Tur minēti daudzi traki pavērsieni, tostarp – Francijas prezidents Emanuels Makrons atkāpsies no amata, tiks pieņemts lēmums par Eiropas Savienības Bruņoto spēku veidošanu, kāda valsts pilnībā aizliegs gaļas ražošanu, Lielbritānija atteiksies no Brexit un kas tik vēl ne. Tā kā dāņi šo tēmu paņēma baigi globāli, nolēmu apkopot savas nākamā gada prognozes Latvijai.

1. Kiviči atkal pametīs Latviju

Lai arī Kiviču pāris ar apbrīnojamu regularitāti atgriežas Latvijā, lai atkal un atkal piesārņotu mediju vidi ar savu nenozīmīgo eksistenci, nākamais gads sarūpēs visiem Latvijas iedzīvotājiem lieliskas ziņas – viņi atkal dosies prom. Lai arī es personīgi viņu ierašanos novēlētu varbūt vienīgi Krievijai, Baltkrievijai vai Ungārijai, visticamāk, arī šoreiz jāizsaka līdzjūtību kādai no Skandināvijas valstīm. Ceru, ka vēl gadu vēlāk Latviju varētu pamest arī Kambalu pāris.

2. “Apvienotais saraksts” (AS) izjuks

Gluži kā savulaik pa visām vīlēm izjuka tolaik jaunais politiskais smagsvars – KPV LV, prognozēju, ka ļoti līdzīgs liktenis sagaida arī AS. Šeit vēlos citēt vienu no AS līderiem, Edvardu Smiltēnu, neilgi pēc “Vienotības” pamešanas 2018. gadā:

“Es uzskatu, ka politikā ir divi ceļi, kā veidot spēcīgu, jaudīgu politisku organizāciju. Pirmais, vieglākais, ceļš paredz uz katrām vēlēšanām sameklēt un uzaicināt partijas deputātu kandidātu sarakstā dažādus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kas nodrošina tai plašu vēlētāju atbalstu un ietekmi parlamentā savu ideju realizācijai. Otrs ceļš ir grūtāks, to praktizē Centrāleiropas valstīs. Tur politiskās ietekmes centri tiek uzbūvēti partiju iekšienē. Tiek radīta politiskā vide, kurā politiķi iet cauri nopietnam “filtram” – partijas biedru un sabiedrības vērtējumam. Viņi nāk ar savu kompetenci, idejām, iegulda daudz enerģijas un darba,” tā Smiltēns.

AS nepārprotami izvēlējās pirmo un vieglāko ceļu, jo partiju apvienība, kas sevi pieteica, kā bezpartejisku profesionāļu veidots politisks spēks, patiesībā ir no citām partijām savākti puslīdz pazīstami cilvēki. Nopietnā “filtra” trūkums neļaus apvienībai noturēties kopā.

3. Mairis Briedis kļūs par Krievijas pilsoni

Pēdējā gada laikā sametas arvien lielāks kauns par katru reizi, kad Mairis Briedis parādās Latvijas karoga tuvumā. Viņa izteikumi par karu Ukrainā un nepārvaramā vēlme draudzēties ar Krieviju nevienam vairs nav noslēpums. Tieši tāpēc prognozēju, ka 2023. gads Mairim varētu būt īstais mirklis rūpīgāk izvērtēt, kura no abām valstīm viņam ir tuvāka. Esmu drošs, ka Krievija viņu paņems pretī atplestām rokām.

4. Jānis Iesalnieks turpinās neiekļūt Saeimā

Lai cik amizanti tas šķistu, savas teju divdesmit gadus ilgās politiskās karjeras laikā Iesalniekam tā arī ne reizi nav izdevies iegūt pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai uzreiz pēc vēlēšanām iekļūtu Saeimā. Lai arī šoreiz tiktu pie mīkstā mandāta, vismaz kādiem septiņiem labākus rezultātus ieguvušajiem partijas biedriem vajadzētu ieņemt ministru amatus vai pamest politiku, tāpēc varam būt visnotaļ droši, ka arī šī Saeima Jānim ies secen.

5. Andrejs Ēķis negaidīti pārsteigs visus ar pilnīgi jaunu filmu

Tā kā izcilais pašmāju kinoproducents un režisors jau kādu laiku nav sarūpējis saviem sekotājiem nevienu jaunu filmu, prognozēju, ka tieši 2023. gadā visiem Latvijas kino cienītājiem tiks sagādāts negaidīts pārsteigums. Domāju, ka kino ekrānus ieraudzīs filma ”Klases salidojums 3”. Tā būs īsta dāvana visiem kino gurmāniem – mēs jau sen to bijām pelnījuši.

6. Sniegs pārsteigs Latviju nesagatavotu

Lai arī dzīvojam klimatiskajā joslā, kurā ziema ierodas katru gadu un lielākā vai mazākā apjomā arī sniegu piedzīvojam ar apbrīnojamu regularitāti, pirmais sniegs visu valsti vienmēr pārsteidz nesagatavotu. Identiski tas notiks arī nākamgad. Diezgan šokējoši, tomēr arī 2023. gadā lielai daļai iedzīvotāju, pamanot pirmo sniega kārtu, pār lūpām izlauzīsies vārdi: “Bāc, derētu nopirkt ziemas riepas!”

Domāju, ka pienācis laiks pārsteigumu par pirmo sniegu ierakstīt Satversmes preambulā līdzās latviskajai dzīvesziņai un kristīgajām vērtībām.

7. Aldis Gobzems izteiks gatavību kandidēt valsts prezidenta amatam

Egila Levita prezidentūras termiņš tuvojas noslēgumam, tāpēc ir pēdējais laiks sākt spekulēt par to, kas varētu cīnīties par viņa aizvietošanu. Tā kā Gobzems jau kādus piecus gadus ļoti aktīvi un intensīvi vēlas glābt valsti no tumsas spēkiem un varas kliķes, pieņemu, ka prezidenta amats varētu būt likumsakarīgs nākamais solis. Par laimi, pat mūsu visai kolorīto partiju lokā nav nevienas pašas pietiekami trakas partijas, lai šādu kandidatūru izvirzītu, tā ka šis sapnis paliks neizsapņots.

8. Reģionu iedzīvotāji turpinās protestēt pret vēja ģeneratoru būvi ārpus Rīgas

Lai arī Latvijas reģionu iedzīvotāji vēlas dzīvot pēc iespējas zaļāk un par elektrību maksāt pēc iespējas mazāk, dabai draudzīgu elektrības iegūšanas projektu izstrāde joprojām turpinās piedzīvot neveiksmes. Protams, ikviens no sirds atbalsta vēja parku izbūvi, vienīgi... Kaut kur citur. Piemēram, Rīgā.

Tāpat reģionos tiks apturēti arī jebkuri citi projekti, sākot ar atkritumu pārstrādes vai jebkādām citām rūpnīcām, bet beidzot ar kaimiņu, kurš nolēmis uzcelt par stāvu augstāku māju nekā citiem.

9. Juris Savickis nenomirs

Nesen kāds asprātis diezgan pamatīgi iztroļļoja pašmāju medijus, izsūtot viltus ziņu par to, ka “Itera Latvija” vadītājs Juris Savickis esot miris. Pieņemu, ka vispārsteigtākais, lasot šo ziņu lielākajos Latvijas medijos, bija pats Juris. Lai vai kā – Savickis ir pie labas veselības, un prognozēju, ka nekas nemainīsies arī nākamgad.

10. Par Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) priekšsēdētāju kļūs Kristīna Duņeca

Latvijas Ārstu biedrību vada homeopāte, bet Latvijas Zinātņu akadēmiju vada cilvēks, kurš tic ūdens atmiņai, tāpēc arī LŽA pienācis laiks iet līdzi laikam. Tā kā Kristīnai Duņecai ir plaša pieredze žurnālistikā un savulaik viņa pat ieguvusi Žurnālistikas cerības balvu, šis būs loģisks nākamais solis karjerā. Turklāt ticu, ka arī Duņeca NEPLP lēmumu par “Doždj” licences anulēšanu uzskata par nesamērīgu.

Tēmas
Uz augšu