Nauda runā ⟩ 2022. gadā pieņemti lēmumi, par kuriem runās vēsturnieki pēc 50 gadiem
Valsts prezidents Egils Levits Foto: Jānis Škapars/TVNET
2022. gadā pieņemti lēmumi, par kuriem runās vēsturnieki pēc 50 gadiem
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 1

Aizvadīts 2022. gads, kurš bijis dažādu izaicinājumu pilns. Kādi lēmumi pieņemti šogad Latvijā un ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras arī nākamgad, TVNET raidījumā "Nauda runā" sprieda Valsts prezidents Egils Levits.

Vēsturnieki pēc 20, 30, 50 gadiem rakstīs, ka šogad Latvijā tika pieņemts vēsturisks lēmums – organizēt mācības tikai latviešu valodā. Tas ir paliekošākais lēmums. Ir pieņemti citi lēmumi, taču šis ir vēsturiskākais.

“Uz to vienmēr tika iets, taču tas bija gļēvi. Ukrainas karš pierādīja, ka mums ir jātiek ārā no krieviskās telpas, un to mēs tagad darām diezgan konsekventi,” norāda Levits.

“Mēs esam kļuvuši drosmīgāki, jo bijām spiesti kļūt drosmīgāki. Esam Rietumu telpas sastāvdaļa ar visām konsekvencēm. Gan valodas ziņā, gan ekonomikas jomā, orientējoties uz Eiropas Savienību. Redzam, ka ekonomiskā sadarbību ar Krieviju nav perspektīva. Tas ir noteikts pagrieziena punkts, kas iezīmē 2022. gadu,” tā prezidents.

Ekonomisko lietu tiesa ir uzņēmusi apgriezienus tiesu procesus ekonomiskajos jautājumos. Kapacitāte ir jāpalielina, un tas ir pareizais ceļš. Lēmums izveidot ekonomisko lietu tiesu ir bijis pareizs, un tas dod zināmu pienesumu ekonomiskajai attīstībai.

“Arī augstskolu reforma ir bijis ilgstošs pasākums, kas beidzot ir iesākta. Ir izveidotas augstskolu padomes, kuru uzdevums ir izstrādāt mērķus un stratēģiju, uz kurieni virzīties. Mūsu augstskolu sistēma līdz šim ir bijusi ne tik apmierinoša, tāpēc ir jāsniedzas uz kvalitāti, kā arī uz zinātnes un pētniecības attīstīšanu,” uzsver Levits.

Esot Rietumu un Eiropas telpas sastāvdaļai, mums ir jābūt labām augstskolām un labi kvalificētai zinātnei. Latvijai ir potenciāls, un mēs varam panākt labu izaugsmi. Tas arī ir viens no augstskolu reformas mērķiem.

Tēmas
Uz augšu