/nginx/o/2021/09/15/14071167t1h342b.jpg)
Klāt 1. janvāris – diena, kad sirgt ar paģirām drīkst bez sirdsapziņas pārmetumiem, tomēr reizē arī diena, kad paģiru šaušalās mēs sev un citiem apsolām, ka sāksim sportot, ēdīsim veselīgāk, atmetīsim smēķēšanu, lasīsim vairāk grāmatu un, protams, beigsim dzert. Tā ir diena, kad mēs gandrīz oficiāli varam neko nedarīt un, grimstot dīvānā, reizē grimt eksistenciālās pārdomās par dzīvi, nāvi un ciešanām. Ja tu šobrīd – dies pasarg! – mokies ar paģirām, tad nenokar degunu un lasi tālāk, jo man kabatā ir daži līdzekļi.
Kā pārdzīvot paģiras?
Domāju, ka visiem sen jau apnikuši nekam nederīgie un banālie paģiru sakaušanas veidi, kas ik gadu 1. janvārī tiek skandēti medijos, sociālajos tīklos, televīzijā un žurnālos. Piemēram, vieni iesaka paģiru dienā saēsties treknus ēdienus. Šiem cilvēkiem, šķiet, nekad nav bijušas pamatīgas paģiras, kad doma vien par treknām olām un cūkas cepeti brokastīs liek teju paģībt no riebuma. Citi kā labāko līdzekli pret paģirām uzteic fiziskas aktivitātes. Arī šiem cilvēkiem, izskatās, ir palaimējies neizjust paģiru bardzību, jo doma par sportošanu brīdī, kad nespēj atrast jēgu pat tualetes apmeklējumam, ir, šķiet, vienīgā lieta, kas var izvilināt smaidu paģiru dienā.