Lai gan ukraiņiem tuvojas smaga ziema, ko uztur optimisma sajūta un cerība uz mieru tuvākajā nākotnē, nav pienācis laiks pašapmierinātībai. Rietumiem un jo īpaši Eiropas Savienībai ir nopietni jācenšas sevi pozicionēt ilgstošam, daudzpusīgam konfliktam.
Ukraina jaunajā 2023. gadā ieies ar augsti paceltu galvu. Par spīti visām grūtībām tā atvairīja Krievijas sākotnējo mēģinājumu ieņemt Kijivu, pēc tam atguva plašas teritorijas ap Harkivu un Hersonu un radīja lielus zaudējumus iebrucēju spēkiem. Uzstājoties uzreiz pēc tam, kad izdevums "Politico" viņu nodēvēja par ietekmīgāko cilvēku Eiropā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis optimistiski izteicās par notikumu attīstību ziemā, prognozējot, ka nākamajā gadā ukraiņi varēs baudīt "miera laiku".
Tomēr, kā norādīja bijušais Polijas ārlietu ministrs Radeks Sikorskis, ir grūti iedomāties kompromisu, kas ļautu panākt miera izlīgumu. Ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas, lai Ukraina arī turpmāk netiktu pievienota nevienai savienībai, viņam nāksies atkāpties no visas Ukrainas teritorijas, faktiski atzīstot sakāvi. Taču tas viņam nebūtu izdevīgi. Tāpat Zelenskis, visticamāk, neizskatīs iespēju atdot kādu Ukrainas teritoriju, ja vien Ukrainai netiks piedāvāta arī dalība NATO. Tā kā šie scenāriji joprojām ir maz ticami, ir pamats prognozēt ilgstošu konfliktu.