Kara eskalācija, mēģinājumi ieņemt Kijivu un Baltijas militarizācija: svarīgākais 2023. gadā ārpolitikā
Foto: REUTERS/Alexander Ermochenko/Scanpix
Elizabete Elīna Vizgunova-Vikmane
Kara eskalācija, mēģinājumi ieņemt Kijivu un Baltijas militarizācija: svarīgākais 2023. gadā ārpolitikā
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Latvijai 2022. gads pagājis Ukrainas kara zīmē. Krievijas sāktais asiņainais karš pasliktinājis attiecības ne tikai ar agresorvalsti Krieviju, bet arī Baltkrieviju. Draudu avots Latvijai paliks nemainīgs 2023. gadā un tuvākajās desmitgadēs, tādēļ mums vitāli svarīgas ir ASV sniegtās drošības garantijas. Tāpēc nemainīgs un konstants Rietumu atbalsts ir nozīmīgākais faktors Latvijas ārpolitikā 2023. gadā.

Līdzīgu viedokli pauž arī Bikovs, skaidrojot, ka attiecības pasliktināsies ne tikai starp abām valstīm, bet arī starp Latvijas un Krievijas sabiedrībām. Krievijas iekšpolitikā viņš prognozē vien nelielas izmaiņas prezidenta administrācijā – lielāku varu varētu iegūt cilvēki, kas šobrīd nav oficiālos amatos, piemēram, «Putina pavārs» Jevgēnijs Prigožins. Savas intereses varētu nostiprināt arī citi, kas iestājas par turpmāku kara eskalāciju. Faktiski tiks likvidētas tiesības uz vārda brīvību, kas jau tagad gandrīz neeksistē.

Reālas izmaiņas Krievijas iekšpolitikā varētu sekot tikai nozīmīgām izmaiņām frontē. Daudz nozīmīgāks Krievijai iekšpolitiski būs 2024. gads, kurā norisināsies prezidenta vēlēšanas. Arī Bikovs neprognozē kara beigas, jo Krievijai un Ukrainai šobrīd ir pietiekami daudz resursu, lai to turpinātu. Tas ir kļuvis par karu «uz izturību».

2023. gada pirmajā pusgadā iespējama eskalācija no Krievijas puses, mēģinājumi atkarot atsevišķas teritorijas no Ukrainas, pat mēģinājumu atkal ieņemt Kijivu.

Tēmas
Uz augšu