24.februāra rītā pasauli pāršalca ziņas, kam pirms tam būtu ticējis tikai retais: Krievija veic pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Krievija uzbruka no trim virzieniem un centās ātri nokļūt Kijivā, lai atbrīvotos no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska. Viss liecina, ka Krievija gatavojās īsam karam un vieglai uzvarai. Taču viss izvērtās citādi.
Kremlim šis karš sagādāja vairākus pārsteigumus: tas nebija rēķinājies ne ar ukraiņu cīņassparu, nedz rietumvalstu vienotību attiecībā uz militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai. Tāpat pārsteigums noteikti bija pašu armijas nesagatavotība un nopietnās sakāves kaujas laukā, piemēram, Ukrainas sekmīgais pretuzbrukums Harkivā un krievu padzīšana no Hersonas (par spīti tam, ka Krievija šo reģionu īsi pirms tam nelikumīgi anektēja). Ukrainas aplēses liecina, ka Krievijas dzīvā spēka zaudējumi pārsniedz 100 000 karavīru.
/nginx/o/2021/09/22/14085528t1h446f.jpg)