Nav pāragri domāt par to, kas sekos pēc Krievijas kara pret Ukrainu. Ir svarīgi saprast, kāda būs nākotne pēc konflikta ne tikai Krievijas upuriem Ukrainā, bet arī Eiropai un pasaulei kopumā. Tomēr, neraugoties uz nepieciešamību steidzami rīkoties, lai šī gadsimta pirmā puse nebūtu līdzīga pagājušā gadsimta pirmajai pusei, diskusijas par šo jautājumu ir bijušas visai ierobežotas.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvais karš atgādina konfliktu, kas izpostīja Eiropu pēc 1914. gada. Pirmais pasaules karš - Lielais karš - radīja augsni turpmākajām pasaules katastrofām. Arī tas sākās kā karš, kurā agresors lika likmes uz ātru uzvaru, un arī tas pārauga plašākā konfliktā, kurā katra puse centās graut otras puses kaujas spējas un politisko stabilitāti.

Līdz 8. novembrim bija skaidrs, ka Putins bija kļūdījies, domādams, ka ASV un Eiropas Savienība būs nogurušas no konflikta un piespiedīs Ukrainu pieņemt pazemojošu miera izlīgumu. Izšķirošais brīdis pienāca tad, kad ASV starptermiņa vēlēšanās izrādījās, ka tās nebūs prezidentam Džo Baidenam un viņa Demokrātu partijai sakāvi nesošas. Tūlīt pēc tam Krievija atkāpās no Hersonas pilsētas un sāka jaunu stratēģiju, kuras mērķis bija radīt pēc iespējas lielākas ciešanas un postījumus Ukrainas civiliedzīvotājiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X