Vai laime ir himera jeb nerealizējamas fantāzijas auglis?

Sandra Veinberga
, Komunikācijas zinātnes eksperte, profesore
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Shutterstock, TVNET kolāža

Savas dzīves atvieglošanai cilvēks lasa instrukciju grāmatas un mācās no citiem mūžīgās gudrības avotiem. Ieskaitot filozofiju. Pārdomu, apcerīgās grāmatas šodien esot ļoti pieprasītas. Iespējams, ka virzienu uzjundījis stoicisma popularitātes pieaugums ASV un Eiropā, kas pašlaik nonācis arī pie mums no Silīcija ielejas pie Sanfrancisko līča. Viņiem minētā garīguma sfēra esot ļoti svarīga, tāpēc tur tiekot rīkoti izcili dārgi, izglītojoši semināri, ieviestas apjomīgas mājas lapas par šo tēmu un izdotas rokas grāmatas ar mērķi – atmodināt publikā interesi par helēnisma laika filozofijas virzienu, kurš aptvēra loģiku, fiziku un ētiku. Koncentrējoties uz savaldību, iztiekot bez uzbudināšanās un noenkurojoties cilvēciskās cieņas robežās.

Filozofija kā stabilitātes balsts

Tas, ka filozofijas principi var kļūt par satrauktā un uzbudinātā moderno laiku cilvēka mierinājuma koncepciju, nav nekas jauns. Sokrāts, Aristotelis, Platons vai Cicerons uzskatīja filozofiju par nepieciešamu ārstēšanas kursu dvēselei. Romiešu filozofs un katoļu svētais Anīcijs Boēcijs jau 500 gadus pirms Kristus uzrakstīja tekstu ar nosaukumu „Filozofijas mierinājums“.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu