/nginx/o/2022/02/15/14367504t1h3df3.jpg)
Pagājušā gada rudenī Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās no 2035.gada vairs netirgot jaunus automobiļus ar iekšdedzes dzinējiem. Diezgan loģisks šķiet secinājums, ka šim lēmumam vajadzētu veicināt pāreju uz elektroauto, taču, ņemot vērā pašreizējo situāciju auto tirgū, rodas šaubas, vai 2035.gads, vismaz Latvijai, būs sasniedzams mērķis. Autotirgotāja "Moller Auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena intervijā tiešsaistes žurnālam KLIK atzīst, ka ir vairāki apstākļi, kas kavē elektroauto segmenta izaugsmi, "radot risku, ka iedzīvotāju zemās pirktspējas dēļ Latvija pārvērtīsies par lietotu auto kapsētu". Pārrunājām to, kādiem auto priekšroku dod Latvijas iedzīvotāji, kāda ir kopējā situācija auto tirgū, vai vispār ir pieejami jauni auto un kādas ir elektroauto attīstības perspektīvas Latvijā.
Pēdējie gadi nav bijuši viegli teju nevienā nozarē. Kā situācija jauno un mazlietoto auto tirgū ir attīstījusies Latvijā un kāda tā ir tieši šobrīd? Vai kaimiņvalstīs ir tāpat vai ir kādas atšķirības?
"Moller Auto" pārdošanas dati par šīs gada astoņiem mēnešiem, proti, no janvāra līdz augustam, liecina, ka jaunu automašīnu iegāde Baltijā ir samazinājusies par aptuveni 20%, taču septembrī pieprasījums pēc jauniem auto mūsu dīleros ir kāpis par 33%.
To, ka tirgū pieprasījums pēc jauniem auto ir atsācis palielināties, apstiprina arī Lietuvas tirgus izpētes kompānijas "Auto tyrimai" dati, proti, Baltijā jaunu auto reģistrācijas 2022.gada augustā un septembrī ir par attiecīgi 6% un 14% vairāk nekā šajos pašos mēnešos 2021. gadā. Protams, to, vai šī tendence saglabāsies ilgtermiņā, noteiks tādu apstākļu kā kara Ukrainā, inflācijas un energokrīzes attīstība, kas ietekmē iedzīvotāju pirktspēju un biznesu iespēju investēt autoparkos. Pagaidām par to ir pāragri spriest.