Lībiņa-Egnere: Kara apstākļos konstitucionālā krīze Latvijā būtu tikai vienas agresora valsts interesēs
Inese Lībiņa-Egnere Foto: Jānis Škapars/TVNET
Juris Jurāns
, TVNET | KLIK žurnālists
Lībiņa-Egnere: Kara apstākļos konstitucionālā krīze Latvijā būtu tikai vienas agresora valsts interesēs
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

"Konstitucionālā krīze nav kaut kas tāds, par ko mēs varētu tīksmināties. Tieši otrādi, mums katru dienu savā darbā ir jādara viss, lai mēs dzīvotu stabili," intervijā TVNET tiešsaistes žurnālam KLIK stāsta jaunā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Teju 10 gadus Tieslietu ministrija atradās nacionāli konservatīvu partiju pārziņā, tāpēc sarunā ministre iezīmē gan tai atstāto mantojumu, gan aktuālās problēmas, gan arī iespējamos risinājumus, kā tos varētu novērst. 

Reliģiskās organizācijas ir arī vieni no redzamākajiem pretiniekiem Stambulas konvencijas ratificēšanai. Vai, jūsuprāt, šim Saeimas sasaukumam to izdosies izdarīt? Ja ne, tad kādas varētu būt alternatīvas konvencijas ratificēšanai?

Es to negribētu saistīt tikai ar reliģiju, jo, manuprāt, vēršanās pret Stambulas konvenciju no reliģiskajām organizācijām nav manāma citās Eiropas valstīs. Šī, manā izpratnē, ir kristīga konvencija. Līdz ar to es tiešām ceru, ka notiks dialogs un reliģisko organizāciju pārstāvji izlasīs Satversmes tiesas spriedumu. Tajā ir saprotami skaidroti mīti, kuri diemžēl ir ievazājušies ikdienas dzīvē. Līdz ar to esmu cilvēks, kuram dialogs, savstarpējā izpratne un cieņa ir ļoti svarīgi. Es nekad neatmetīšu cerību, ka mēs varam nonākt pie risinājuma. Ja mēs nevaram ratificēt pašu konvenciju, mēs varam tajā noteikto nostiprināt likumos.

Kādas ir citas iespējas, kā konvencijā noteikto nostiprināt likumos?

Tas ir vairāk tieši par iespējām ziņot. Vairāk kampaņas, lai cilvēki nejustos tā, ka par vardarbību nerunā. Te arī rodas mīts, ka valstīs, kur konvencija ir ratificēta, ir vairāk vardarbības noziegumu. Nē, tā nav. Gluži vienkārši tie vairs nav latenti. Tāpēc Konvencija liek ļoti lielu uzsvaru uz to, ka valsts tiešām vēršas pret vardarbību, parādot to gan kampaņās, gan izglītības sistēmā, tāpat arī dodot ikvienam sabiedrības loceklim to sajūtu, ka var par to ziņot.

Tēmas
Uz augšu