Vairs nekādas "smadzeņu nāves": kā karš Ukrainā "atdzīvinājis" un mainījis NATO
Intervija ar LATO ģenerālsekretāri Sigitu Strubergu
Foto: Juan Ruiz ilustrācija/Publicitātes foto/TVNET kolāža
Linda Anna Dāldere
, TVNET Ārvalstīs | KLIK žurnāliste
Vairs nekādas "smadzeņu nāves": kā karš Ukrainā "atdzīvinājis" un mainījis NATO
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

2019. gadā Francijas prezidents Emanuels Makrons skandalozi izteicās par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas piedzīvoto "smadzeņu nāvi". Pirms gada, kad vēl nebija sākts Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā, aizvien vairāk analītiķu spekulēja par NATO lomas norietu, ņemot vērā dalībvalstu interešu šķelšanos un ASV pievēršanos Ķīnas, ne tik daudz Krievijas ietekmes iegrožošanai. Taču vai tagad, gadu vēlāk, NATO ir uzlabojusi savas pozīcijas, un kā mainījušās tās prioritātes un stratēģija? Par to 5. janvāra raidījumā "Pasaule kabatā" sprieda Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre un LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes katedras docētāja Sigita Struberga.

Vērtējot, vai prognozes par NATO lomas pavājināšanos pēdējā gada laikā tikušas apgāztas, Struberga pauž, ka 2022. gads tiešām lika rietumvalstīm "pamosties no apcerīgās domāšanas miega", kas pamazām bija iestājies pēc Aukstā kara beigām, un aliansei kopumā vēlreiz apliecināt savu lomu. Pērnā gada 24. februāra notikumi beidzot kalpojuši par modinātāja zvanu, ko vairs nebija iespējams nesadzirdēt, un tagad secināms, ka NATO loma "ir nozīmīgāka nekā jebkad agrāk," norāda LATO ģenerālsekretāre. Taču vienlaikus "alianse sastopas ar, iespējams, vēsturē lielākajiem izaicinājumiem, kādi tai bijuši," atzīst politoloģe. Tāpēc īsā laikā gan ekspertiem, gan politikas veidotājiem un bruņoto spēku vadībai bijis nepieciešams pārskatīt līdz šim realizēto politiku.

Tēmas
Uz augšu