Bieži notiek tā, ka lielas idejas piedzimst dažādu cilvēku galvās apmēram vienlaicīgi. Tā tas notika ar Alfredu Raselu Vollesu (1823 -1913), kurš nonāca pie evolūcijas teorijas gandrīz vienlaicīgi ar Čārlzu Darvinu. Diemžēl pirmais no viņiem neuzdrošinājās savu atklājumu publicēt, jo uzskatīja, ka teorija labāk jāpierāda. Turpretī Darvins nevilcinājās un publiskoja šīs idejas, kas arī nodrošina viņam vēl šodien evolūcijas teorijas atklājēja laurus.
Šo teoriju šodien saucam par darvinismu, lai gan varēja notikt tā, ka to pašu mēs būtu saukuši par vollesismu. Protams, arī pats Darvins sākumā baidījās publicēt savu atklājumu, bīstoties, ka daudzi to nepieņems. Taču, izlasot to pašu domu un atklājumu Vollesa tekstos, viņš nekavējoties publiskoja atklājumu grāmatā „Sugu izcelšanās“. Protams, minētais atklājums bija pretrunā Bībeles viedoklim, kurā visu uz Zemes ir radījis Dievs. Protams, Darvins tāpēc nekaroja, bet piezīmēja, ka viņa teorija ir hipotēze un viss. Par atzīstamu teoriju tā kļuva vēlāk, un to paveica viņa sekotāji.
