Viens paraksts uz papīra varēja pagaidīt. Šajā pašā dienā jauno vāģi novietoju stāvlaukumā pāri ielai no viesnīcas Latvija puses. Nākot vakarā atpakaļ, pa gabalu manīju ugunsdzēsējus un policiju. Rīgā bija tā retā diena, kad vētra postīja apkārtni un arī auto stāvlaukumu, kurā viens no nolauztajiem kokiem bija pāršķēlis Mercedes priekšējo logu... Prasīju stāvvietas sargam, pie kā vērsties, ja bojāta ir mana mašīna. Viņa paskaidrojums aprobežojās ar atrunu, ka tādi objekti kā koki pieder pilsētai, nevis stāvlaukumam. Citiem vārdiem – domā pats, kā tikt galā. Ar pēdējo cerību, ka viss vēl nav zaudēts, zvanīju tam pašam speciālistam, kurš formēja apdrošināšanu. – Vajadzēja piezvanīt vakar, – viņš noteica.