Rietumu rokās pret Krieviju ir spēcīgs sankciju trumpis, kas nav izmantots
Krievijas avīzes un krievu lietotāja "iPhone". Foto uzņemts 2022. gada 22. februārī, divas dienas pirms Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā. Foto: AP Photo/Alexander Zemlianichenko Jr/Scanpix
Inna-Katrīna Heina
, Postimees žurnāliste
Rietumu rokās pret Krieviju ir spēcīgs sankciju trumpis, kas nav izmantots
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments

Rietumiem joprojām rokās ir vēl viens sankciju dūzis pret Krieviju, kas vairāk nekā 11 mēnešus turpina asiņaino un noziedzīgo karu Ukrainā. Šis dūzis vēl nav izmantots, un šoreiz runa būs par viedtālruņiem. 

Teorētiski pastāv iespēja, ka arī viedtālruņus ir iespējams bloķēt tieši tāpat, kā Krievijas bankas tika izslēgtas no starptautiskās banku maksājumu sistēmas SWIFT. Ja Rietumvalstis atslēgtu Krievijas iedzīvotāju viedtālruņus, tas varētu radīt būtisku ietekmi uz sabiedrību un elektronisko pakalpojumu izmantošanu, raksta Somijas medijs "Yle.fi". 

Viedtālruņu bloķēšana Krievijā radītu globālu precedentu. Nav gan zināms, kāda šādā gadījumā būtu Krievijas valdības reakcija. 

Rietumvalstu ražotās tehnoloģijas joprojām tiek izmantotas Krievijā, neraugoties uz to, ka daudzi ražotāji, tostarp "Apple" ir atteikušies no jaunu preču piegādēm Krievijai, ņemot vērā Krievijas uzsākto iebrukumu Ukrainā. Piemēram, "iPhone" Krievijā joprojām skaitās kā nozīmīgs statusa simbols - pagājušajā gadā Krievijā tika pārdoti 2,2 miljoni šī ražotāja tālruņu.   

Joprojām ne ASV, ne Eiropas Savienība nav pat ierosinājušas spert soļus, kas būtu paredzēti Rietumvalstīs ražoto viedtālruņu bloķēšanai Krievijā. Rietumvalstu noteiktās sankcijas galvenokārt ir vērstas pret Krievijas digitālo sabiedrību. Piemēram, Krieviju pameta vairāki Rietumu straumēšanas servisi, kā rezultātā Krievija faktiski legalizēja pirātismu. 

Krievija atklāti ignorē sankcijas, tostarp, atļaujot pirātismu programmatūras nodrošinājuma jomā, kā arī pārkāpjot "nedraudzīgo valstu" preču zīmju tiesības. Pašlaik Krievijā faktiski ir legāla pirātiskās produkcijas ieviešana, kas oficiāli tiek dēvēta par "paralēlo importu". 

Nesen Krievijas sabiedrotā satelītvalsts Baltkrievija sekoja šim piemēram, atļaujot izmantot filmas, mūziku, televīzijas programmas un datoru programmatūras nodrošinājumu bez tiesību turētāju atļaujas. 

Jāpiebilst, ka Krievijas telefonu ražošanas nozare nav tajā labākajā stāvoklī. Visredzamākais Krievijas mēģinājums iekļūt starptautiskajā telefonu tirgū bija ar "Yotaphone", kas tika izlaists 2011. gadā. Tiesa gan, 2019. gadā šis ražotājs bankrotēja. 

Foto: AP/Scanpix

Ja neskaita "Apple" produkciju, Krievijā tiek pārdoti ļoti daudzu Ķīnas ražotāju tālruņi, bet kompānijai "HMD Global", kas ražo "Nokia" tālruņus, arī ir vērā ņemama tirgus daļa Krievijā. HMD pēc Krievijas sāktā kara gan pārtrauca ierīču pārdošanu Krievijā. Pēdējā laikā novērojams, ka arī Ķīnas "Huawei" viedtālruņi ne bez grūtībām nonāk Krievijas tirgū.   

Ķīna ir izstrādājusi savu operētājsistēmu un lietotņu veikalu viedtālruņiem, kas nav atkarīga no ASV tehnoloģiju gigantiem. Krievija arī centās rīkoties līdzīgi, izstrādājot lietotņu veikalu "NashStore", bet tajā pieejamas vien 3000 lietotnes. Krievijas interneta gigants "Yandex" agrāk centās konkurēt ar "Google", izveidojot savu lietotņu veikalu, taču tas tika slēgts 2020. gadā. 

Daudzas citas tehnoloģiju kompānijas nav slēgušas savas pārstāvniecības Krievijā. Piemēram, tehnoloģiju gigants "Microsoft" aktīvi atbalsta Ukrainas kiberaizsardzību pret Krieviju, arī cīnoties pret Krievijas specdienestu kibernodaļām, taču tajā pašā laikā turpina nodrošināt programmu nodrošinājumu Krievijai, kas ļauj agresorvalstij uzturēt funkcionālu kritiski svarīgo infrastruktūru.

Lielākie mākoņpakalpojumu sniedzēji kā "Amazon Web Services", "Microsoft Azure" un "Google Cloud" vairs neļauj reģistrēties jauniem lietotājiem no Krievijas. Pēc šo pakalpojumu sniedzēju teiktā, pakalpojumi Krievijā nav pilnībā bloķēti, jo tos joprojām var izmantot iepriekš reģistrētie lietotāji. 

Tēmas
Uz augšu