Krievijas karš Ukrainā ir ietekmējis politisko dzīvi visā pasaulē, un vislielākā šī ietekme ir bijusi tieši tajās valstīs, kuras ir politiski tuvākas nevis Ukrainai, bet gan Krievijai. Tā kā Ukraina ir demokrātiska valsts, bet Krievija - autoritāra kleptokrātija, karš ir izgaismojis fundamentālu sadursmi starp alternatīvām politiskajām sistēmām. Šī dinamika ievērojami paaugstina likmes, jo militāra demokrātijas sakāve varētu būt aicinājums diktatoriem citās valstīs pašiem īstenot savus iekarošanas plānus.

Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Polijas prezidents Andžejs Duda bija saņēmis aukstu attieksmi no gandrīz visām Rietumu valstīm. Tomēr nelokāmais atbalsts Ukrainai ir padarījis viņu par vienu no galvenajiem transatlantisko un Eiropas sanāksmju dalībniekiem un svarīgu partneri pret populistiem noskaņotajiem Rietumu politiķiem, tostarp ASV prezidentam Džo Baidenam.

Tajā pašā laikā pats Duda ir kļuvis mazāk populistisks. Viņš kā politiķis nekad nav bijis sevišķi oriģināls, un tagad viņš ieklausās Amerikas vēstniecībā, nevis partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) līderī Jaroslavā Kačiņskī, kuram viņam jāpateicas par savu pašreizējo amatu. Šķiet, Duda ir secinājis, ka Kačiņskis nevar viņam nodrošināt tādu starptautisku atpazīstamību, kādu var dot amerikāņi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X