Kā Krievija zaudējusi savu lomu globālajā enerģētikas tirgū

Krievija ir zaudējusi savas šantāžas sviras pār Eiropu un Rietumu pasauli, un līdz ar to – savu vietu globālajā enerģētikas tirgū. Kopš pērnā gada 24.februāra, kad Putins paziņoja par iebrukumu Ukrainā, viens no galvenajiem Kremļa trumpjiem, lai salauztu Rietumu atbalsta garu Ukrainai, bija energoresursi. Kampaņas par aukstumā salstošajiem Eiropas iedzīvotājiem Kremļa propagandas kanālos bija manāmas ar izteiktu regularitāti. Taču jau šobrīd redzams, ka eiropieši nesalst un, visticamāk, arī nesals. Tā vietā ir noticis kas daudz labāks – pasaules ekonomika mācās dzīvot bez Krievijas energoresursiem. Putins savu ietekmīgāko sviru ir zaudējis, un tas liek domāt: kāda ir Krievijas nākotne pasaules tirgū?

Putina visvarenības apziņai bija arī pietiekams pamats. Piemēram, 2021.gadā vien Krievija bija otra lielākā dabasgāzes, kā arī naftas ieguvēja pasaulē. Vēl vairāk, togad tā palielināja dabasgāzes ieguves apjomu par aptuveni 10%, lai nosegtu pieaugošās vietējās un eksporta vajadzības. Turklāt 2021.gadā Krievijas gāzes eksports uz Eiropu sasniedza augstāko līmeni 13 gadu laikā, piegādājot vairāk nekā 514 miljardu kubikmetru šī resursa. Krievijas gāzes imports Eiropā sastādīja gandrīz pusi no kopējiem importa apjomiem blokā. Tātad Putina draudiem un skarbajai retorikai bija pamats. Tomēr kopš iebrukuma sākuma pagājis jau gandrīz gads un arvien vairāk kļūst skaidrs: Krievija savu lomu gan Eiropas, gan pasaules enerģētikas tirgū bija krietni pārvērtējusi.

Tēmas

Ieteiktie raksti